domas izskan klusumā........

Bet tomēr , viss nenotiek tā kā vēlētos!Cik ta var gaidīt, cerēt un turpināt iesākto, ja nesaņem neko pretī.?Jau apnicis klausīties to GUDRO padomus par nesteigšanos, pacietību, ticību sev un tt..... bla, bla, bla.Vai vēl labāk, ka visam savs laiks!!!!!bet ko lai daru es?lai sēžu un gaidu kaut kādu izdevību, bet ja nesagaidu, tā jau var pārvērsties par dārzeni un sākt pūt.tas taču nav izsturams!nu labi, ja steigšos notikumiem pa priekšu, tad tiešām var ieskriet stabā, un ko tad? zila acs un iedragāts lepnums. vēl kāds novērojums sēžot.....jo vairāk tu gribi izcelties, jo vairāk tev apkārt sarodās cilvēki, skauģi, kuri tā vien grib parādīt tev , ka nekas nesanāks, veltīgas pūles, smīn un gaida , ka tev neizdosies, dara visu , lai tu nevis celies uz augšu, bet gan krīti vēl zemāk, tieši viņiem par prieku.un tad lūk, viņi tev var uzspļaut, jo tu esi tāds niecība, viņi paši domā, ka savā mazajā pasaulītē ir vakara naglas, ai, kā man viņus gibās nolikt pie vietas, bet vienu noliec un jau atkal klāt kāds gnīda.visapkārt tik daudz negatīvisma, ka man tur vairs nav vietas, bet lai kur es ietu, es atkal un atkal ,sastopos ar viņu kloniem.sāku jau domāt, par to, ka nav iespējams šeit palikt ar gaišu prātu un tīru sirdi, jo pamazām arī tu tiec saindēts ar viņu žulti, kā mēdz teikt... kā sauc tā atskan.