domas izskan klusumā........

Nu, re!Esmu atkal sākumpunktā , domas rinķo kā karuselī, grūti ir izlemt, ko un kā labāk?Ir tikai viens jautājums, kuru sev uzdodu bez mitas, bet atbildi tā arī negūstu....ko es vēlos?Zinu, ka , lai kaut ko iegūtu , ir kaut kas jādara, bet , ak vai, nespēju sev pārkāpt, jo vien maza daļiņa man ausī čukst, ka labāk ir palikt pašai, nekā mainīties kāda vārda labā.Situācija zināma, mērķis kaut kur noklīdis un es to nevaru, bet varbūt zemapziņa nemaz nevēlos to atrast????un vēl tie nebeidzamie ko?kā?kam?vai būs labi?un vai vispār vajag?nogaidīt?jā?nē?
Pirms es rīkojos, man vajag pašai atbildēt uz visiem....???...tad es varēšu prasīt arī no citiem skaidrību.
Bet,,,,ir viens, bet, ar kuru man ir jārēķinās.....cik ilgi var gaidīt un domāt!vai tam ir noilgums!
Nākotnes vārdā ir jākustās, jābeidz sevi šaustīt, kritizēt un žēlot!Tas paliek neizturams ar katru dienu,vairāk, bet es ar katru dienu vairāk, raujos atpakaļ, lai arī man būtu jāiet uz priekšu.....?!
SECINĀJUMS........