domas izskan klusumā........

Uz mana galda guļ vijoles stīga. Tā ir brīva. Es pagriežu vienu tās galu, un tā reaģē. Tā ir brīva. Taču tā nav brīva darīt to, kam vijoles stīga ir paredzēta – radīt mūziku. Tad nu es to paņemu, iestiprinu savā vijolē un cieši nostiepju. Tikai tagad tā ir brīva būt par vijoles stīgu.
Rabindranats Tagore
Emu kā tā vijoles stīga, nostiepta un īstajā vietā , kur man ir jābūt, tāpēc brīva.....
Vai kāds to ir spējīgs saprast neizjūtot brīvības garšu?viņš domā , ka ir brīvs, vai tiešām....?, tikai saprotot to, kam esi radīts, tu vari būt brīvs.Bet līdz tam ir tāls ceļš ejams un katram ir savas kurpes jāiestaigā, citu kurpēs nejutīsies ērti, lai kā arī tās patiktu.