vieta

gāju gar brīvības pieminekli un tajā brīdī kāds gudri stāstīja, ka vajag grozījumus imigrācijas likumā, kas nosaka, ka, ja kādi starptautiski normatīvie akti ir pretēji lr, tad prioritāte ir lr normatīvajiem aktiem, uz ko man galvā skanēja 'idiots' un man to ļoti gribējās pateikt kādam no tiem, kas tur klausījās, bet tā labāk nedarīt. tas, ka starptautiskie ir prioritāri (nu, izņemot mambodžambo utml valstīs), sunim skaidrs, pie tam tas konkrēti ir ierakstīts arī apl un vēl šur tur gan jau. un būtu smieklīgi šādas idejas bīdīt, sēžot es un kāri ēdot fondu naudiņas. un vispār, man turpina krist uz nerviem, ka gar normatīvajiem aktiem grābstās visi, kam nav slinkums. nez kāpēc citās lietās tomēr prasa kkādu profesionālu saprašanu. darbā čortojamies par pēdējo bezjēdzību mūsu likumā, kas tika uztaisīta vienkārši ar domu "paskatīsimies, kā tas izskatās". un es teikšu, ka izskatās slikti. bet sēžot savā ziņā barības ķēdes neizdevīgākajā un neaizsargātākajā posmā, laikam jau citādāk nevar būt. 

un kad draudzenei mājās atnāk vīrs, tad ir diezgan skaidrs, we're getting older, my love. pagājušonedēļ uķināju citas sīci (laikam pirmais tikai mēnesi vecais, kas man ticis rokās, pat izdevās nesaraudināt). tagad laikam visām jāaprecas, tad pēc storija ir bērni un tad kkad rindā visi šķirsies. ja šādi uz dzīvi paskatās, nekā interesanta.