Apr. 18th, 2006 @ 09:31 pm nu, gribas parakstīties, gribas:)
Skaņa: puddle of mud - p*** it all away

Nesen izlasīju Ričarda Baha "Ilūzijas", tas pats džekiņš, kas "Kaija, vārdā Džonatans Livingstons" uzmeistaroja. Vienā vakarā izraujamā grāmatiņa:) Un arvien spēcīgāk galvā iesēžas doma, ka tu pats izvēlies, kā dzīvo, ko dari. Tā jau arī pašos pamatos ir. Tikai reizēm ir vieglāk domāt, ka dzīve tik briesmīga, citi pāri dara utt. Bet neviens cits jau nevar pāri izdarīt, tikai pats.. Un līdz ar izvēles nozīmīguma apzināšanos, iestājas liela jo liela atbildības sajūta. Gan pret sevi, gan citiem. Jo tu pats izvēlies to ilūziju, kurā dzīvo. Tagad tik atliek mazais "sīkumiņš" - izdomāt, ko īsti gribu.
Par šo pukstu
Ir, ko teikt
Puksts

Add to Memories
Tell A Friend
From:[info]
Date: April 19th, 2006 - 08:28 am
(Puksts)
Ir vēl viens sīkumiņš - apkārtējie apstākļi, kas uzliek limitus, robežas u.t.t. iespējām savas gribēšanas piepildīt. Tad tomēr par visiem simts procentiem mēs nevaram savu dzīvi izveidot vienpersonīgi tādu kā vēlamies.
[User Picture Icon]
From:[info]kini
Date: April 19th, 2006 - 05:48 pm
(Puksts)
Bet varbūt apkārtējie apstākļi izveidojas tādi, kādus mēs iepriekš esam izvēlējušies? Protams, varbūt mēs par šo izvēli paši nemaz nezinam, moš vecā, labā zemapziņa.. ;) Anyway, viss ir saistīts ar smalkiem pavedieniem - cēloņ_seku likums.