| Apr. 13th, 2011 @ 10:13 pm ;) |
|---|
Īstvikas raganas, Džilindžera. Burvīgas kleitas un kurpes, un kājas, un dupši, un krūtis, ņam. Un horeogrāfija, arī ņam. Par sarkanām adatām uz cilvēkiem, piekarināmiem locekļiem, sudrabaino vīrieša ķermeni, moci, betmenu un citiem tiem mazajiem, foršajiem sīkumiem. Ņam. Un vēl tas kaut kas, kas liek tagad smaidīt. Jo tikpat labi to visu varētu nosaukt arī par sviestu. Un būtu jau arī taisnība. Bet. Un tas 'bet' man patīk. Kā viņš liek pasmaidīt. Laikam jau par sevi. Nezinu.
Un pēc tā visa paliek arī dziesma. |
