Aug. 28th, 2009 @ 11:38 am .
ā, jā, un vēl - vakar ar riteni aizripoju līdz Piņķiem un atpakaļ. kājas vēl vienā gabalā, nekas nesāp un yo yo jippi yo par to. bet atkal stāsts ne par to :) onkuļi var būt teļagalvas, radinieki var sviestoties, bet tad, kad sīkā māsīca ieskrien rokās, lai viņu sabužinātu un otra, kad eju prom, par labāko atvadīšanās veidu uzskata apskaušanu (kaut es to sīci redzu 2x gadā un runājam max pāris vārdus!), jā, tad paliek tā forši. ir tur kaut kas tāds.
Par šo pukstu