Aug. 28th, 2009 @ 11:20 am .
Skaņa: avril lavigne - I don't have to try

Kārtējo reizi sapratu, cik Rīga ir maza. Maza, mazītiņa, un visi ir visiem kaut kas. Ja pacenstos, gan jau arī ar katru, kas te ko lasa, atrastu kādu kopīgu paziņu, draugu vai radinieku. Visi dzīvo tepat blakām un pazīšana ir tikai laika un vietas jautājums. Bet ne par to stāsts. Vakar iemēģināju ložņāšanu pa vecām fabrikām, ar visu raustīšanos no apsargiem, līšanu pa logu un jumta skata baudīšanu. Bija labi, patika. Rīga ir skaista no augšas, kad guļ. Un jā, nav ko daudz gruzīties, jālaiž dzīvē un jāpriecājas. Esmu runājusi.
Par šo pukstu
Ir, ko teikt
Puksts
Aug. 28th, 2009 @ 11:38 am .
ā, jā, un vēl - vakar ar riteni aizripoju līdz Piņķiem un atpakaļ. kājas vēl vienā gabalā, nekas nesāp un yo yo jippi yo par to. bet atkal stāsts ne par to :) onkuļi var būt teļagalvas, radinieki var sviestoties, bet tad, kad sīkā māsīca ieskrien rokās, lai viņu sabužinātu un otra, kad eju prom, par labāko atvadīšanās veidu uzskata apskaušanu (kaut es to sīci redzu 2x gadā un runājam max pāris vārdus!), jā, tad paliek tā forši. ir tur kaut kas tāds.
Par šo pukstu
Ir, ko teikt
Puksts