Dec. 28th, 2007 @ 10:04 pm *
Jau kārtējo gadu jūtos veiksmīgi izsprukusi no lielās dāvanu iepirkšanas un visa pārējā pirkšanas drudža, stresošanas un n-kārtīgas visu apsveikšanas. Jā, pat apsveikt negribējās tā īsti nevienu. Ne jau tā, ļauni, ka negribās, vienkārši iekšā nav vēlmes un rīkojos atbilstoši. Nesajūsmina ideja apsveikt apsveikšanas pēc, jo tā vajag un tā dara visi un, ja es tā neizdarīšu, visi mani ienīdīs līdz nākamajiem svētkiem un vēl tālāk utt. utjp. Bullshit. Kam vajag, sapratīs, ka ir foršie un atceros, pat ja neaizsūtīšus sms ar nezcikreiz redzētu sveikumu. Iekšējais nīgrums un pretošanās kā reakcija uz "jādara, jo vajag". Tik vien.
Par šo pukstu