'Sievietes, kas skrien ar vilkiem' laikam lasīšu lēni un pa nodaļai. Tur jāpasēž un jāpadomā, kas ir kas. Kaut kas man patīk tajā dzīvnieciskajā sulīgumā, kāds nāk no teikumiem. #
'Šīs duālās iedabas, divkāršā uzdevuma dēļ mūsu lielais darbs ir iemācīties saprast, kam no tā, kas atrodas ap mums, līdzās mums un mūsos, ir jādzīvo un kam jāiet bojā. Mūsu darbs ir noteikt laiku abiem: ļaut nomirt tam, kam jāmirst, un dzīvot tam, kam jādzīvo.' #
'Jā, mēs esam un paliekam cilvēki, bet katrā cilvēciskā sievietē mājo dzīvnieciska un instinktīva patība. Tā nav nekāda romantiska zīmēto filmu varone. Tai ir īsti zobi, īsts uzrūciens, bezgalīgs dāsnums, nepārspēta dzirde, asi nagi, kuplas un spalvainas krūtis. Šai patībai ir vajadzīga brīvība, lai kustētos, runātu, dusmotos un radītu. Šī patība ir izturīga un viegli pielāgojas apstākļiem, tai piemīt asa intuīcija.' #
'Lūk, rīcība, kas apliecina pirmatnējā gara spēku: turēt pasauli savās rokās un darboties tā, lai katrs veikums piepildītu un spēcinātu dvēseli.' #
'..gan iekšējā, gan ārējā pasaulē pastāv spēks, kas pretdarbojas dabiskās patības instinktiem, un šis ļaunais spēks ir tāds, kāds tas ir. Mēs varam to pažēlot, tomēr mūsu svarīgākais uzdevums ir atpazīt šo spēku, pasargāt sevi no tā postošās ietekmes un beigu beigās izskaust tā nāvējošo varu. Katrai dzīvai radībai ir jāzina, ka pastāv plēsoņas. Ja sieviete grib saprast plēsoņu, viņai jābūt gana pieredzējušai, lai nekļūtu par upuri pašas muļķībai un vientiesībai.' #
'pasaka sniedz skaidrus priekšrakstus: atrodi līķus, klausi instinktiem, redzi to, ko redzi, sauc palīgā dvēseles spēku, sagrauj destruktīvo enerģiju.'
|