|
5. Dec 2007|10:34 |
Vairums gadījumos tā ir. Man ir zināmi piemēri. Viens paziņa nodarbojas ar dziedniecību jau 20 gadus. Pie viņa atnāca sieviete uz vizīti un sūdzējās, ka viņas puisēnam katru dienu ir astmas lēkmes. Vņš viņu iztaujāja, par dēla ieradumiem, uzvedību u.t.t. un piedāvāja sievietei paņemt puisēnu uz nedēļu, lai šis padzīvo pie viņa. Sieviete bija ar mieru. Tad nu šīs nedēļas laikā astmas lēkme viņam bija pirmajā vakarā, bet pēc tam nebija. Aizveda atpakaļ pie mātes, atkal atsākās viss no jauna. Tad nu viņš pateica, ka dēla astmas lēkmēm pie vainas ir mātes uzvedība!!! Šis nav vienīgais šāda veida gadījums. Un šeit nevar būt runa par tīrību, netīrību, ar to viss ir kārtībā. vaina ir pavisam citā.
Kādai citai sievietei vienās kāzās tusējot uznāca lēkme un viņa noģība. Nākusi pie samaņas viņa visiem paskaidroja, ka esot alerģija uz cementa putekļi tur uz sienām bija dekoratīvais apmetums), taču patiesībā ar šo viņa gribēja pateikt, ka viņai trūkst uzmanības - neviens nepievērš uzmanību, neapzināti, protams, bet viņa pati domā, ka ir alerģija.
Vēl, starp citu, astmātiķi neraud vispār vai ļoti reti. Pāvērojiet, ja jums ir zināmi bērni, kas slimo ar astmu - viņi emocijas patur sevī, bet kad nāk uz āru, tad...... |
|