parentēšana |
[4. Jan 2015|10:02] |
tā špidrilka ir tik līdzīga man (es gan atļaujos domāt, ka viņa ir mana uzlabotā versija), ka es domāju, kā viņai ies, kad viņa būs liela. liela daļa no manis ir kaut kā vērta tāpēc, ka es pamanījos dzīvot diezgan viena. jau pamatskolas otrajā pusē par mani īpaši nelikās zinis, vidusskolā vēl jo vairāk, par vēlākiem laikiem nerunājot. es kļūdījos, cietu, meklēju, brīžiem gandrīz nogāju pa burbuli, meklēju kaut ko. mīlošs vecāks brīžiem nosirmotu un dauzītu gavu pret sienu, ja zinātu, kā man iet.
bet es esmu pieradusi skatīties, kā mazmurkšķim iet, un daudzmaz palīdzēt. pēc viņas 20 gadu vecuma man vajadzētu vai nu nomirt, vai pārcelties uz ārzemēm, vai izsūtīt viņu, lai viņa varētu dzīvot un kļūdīties bez manas raizīgās acs. |
|
|
Comments: |
jau trīspadsmit gadi ir gana daudz, lai sistu sev pa pirkstiem un nelīstu ar audzināšanu:) jāteic tas pat ir grūtāk kā zīdaini čubināt...
bet tu turpini būt par drošības tīklu; sīcis tīši dara muļķības, lai tu pēdējā brīdī izķeksētu.
Tev ir tik lieliska un veselīga attieksme. Lasu Tavus ierakstus par bērniem un priecājos.
| From: | jojo |
Date: | 5. Janvāris 2015 - 09:31 |
---|
| | | (Link) |
|
man arī par šito panika | |