nesen satiku vienu gadu neredzētu un svarīgu radinieci, un aizgūtnēm tūlīt pārskatījām, kā katram radiniekam, kaimiņam un paziņam iet un ko kurš dara. divas stundas pagāja intensīvā klačā. vienlaicīgi mums draugos ir sarakste, jau daudzus gadus, agrāk mēs rakstījām arī papīra vēstules. un tur mēs tikai "kā tev iet, man iet labi, laiks bija auksts, tad silts".
tāpat arī ar daudziem citiem, sarunas ir sakarīgas, bet vēstules bezjēdzīgas.

(Reply to this) (Parent)