| gulbji |
5. Maijs 2014|06:49 |
dīķī nu jau nedēļu dzīvo divi gulbji. tur katru pavasari iemetas kāds pārītis, bet vēlāk aizlido prom.
viņi parasti turas abi kopā. bieži kāds no viņiem sēž uz kritalas saliņas dīķa vidū, un otrs sēž ūdenī turpat blakus. bieži viņi peld apkārt pa dīķi un barojas. un vienmēr peld kopā. viens aiz otra vai abi blakus.
(paskatoties pa logu mēdzu padomāt, ka labi, ka neesmu gulbis, jo tad man tagad būtu ar pakaļu aukstā ūdenī jāsēž, un barojoties galva zem ūdens jābāž. pareizs instinkts; cilvēki aukstā ūdenī noliek karoti, bet gulbji nē.)
jautājums (atbildi nezinu) - kāpēc viņi allaž peld abi divi kopā? varētu tak katrs peldēt uz savu pusi paiku meklēt. varētu kaut 5 metru attālumu savā starpā ievērot. bet nē, rumpja attālumā viens no otra.
drošība viņiem nevarētu būt svarīga. viņi tur ir paši lielākie, turklāt gaigalas un pīles dažkārt redzamas meklējot viņu tuvumu, jo varbūt tā ir drošāk. kopīgu olu un mazuļu viņiem nav, jo uz tās ligzdai līdzīgās saliņas viņi sēž pārāk mazu laiku no diennakts. nav arī redzēts, ka viņi fiziski kontaktētos. kas viņiem traucētu mazliet izklīst? viņi ko, dzeju viens otram skaita?
upd
priekš jūtām, man liekas, viņiem ir pārāk mazas smadzenes. turklāt ja cilvēkiem ir jūtas, tad tas nenozīmē, ka viņi kopā iet uz mazmājiņu un govi slaukt. es, piemēram, paprasu, lai laulenis atnes man kafiju gultā un nevis eju viņam līdzi uz virtuvi. bet tie gulbji pat nokārtojas blakus, novicinās ar asti un viss. otrs turpat blakus bāž galvu zem ūdens un meklē ēdienu. |
|