|
2. Jul 2013|19:51 |
Ai, nu man it kā bērnībā zīmēt patika, ķēpājos vienā laidā ar zīmuļiem un flomīšiem, vēlāk, kad atļāva - arī ar akvareļa un guaša krāsām, bet rokraksts bija briesmīgs, līdz apmēram 13 gadu vecumam pati ne vienmēr varēju salasīt, ko esmu uzrakstījusi. Turklāt, neskatoties uz laimīgo ķēpāšanos mājās, skolā izrādījās, ka zīmēt es nemāku, kompozīcijas man nepadodas, zīmēšanas stundās es pelnīju trijniekus, puņķus un asaras slaucīdama. Vēl lielākas šausmas par zīmēšanu bija glītrakstīšana un darbmācība, vēlāk - mājturība.
Tomēr no garīgās atpalicības esmu patālu, Universitāti pabeidzu bez kādas vainas, arī vajadzīgās motorikas prasmes, ieskaitot normālu rokrakstu un spēju adīt & tamborēt esmu dzīves laikā uztrenējusi, vārdu sakot - tā motorikas teorija galīgi nav universāla, kā mēs no manas necilās personas piemēra redzam. |
|