|
22. Jan 2013|08:58 |
mazmurkšķis vēl aizvien pa māju slims. klepus pāriet, bet iestājas kurlums. adenoīdi, tā mums jau ir bijis.
dažbrīd liekas, ka man jau ir asinsrite apstājusies no šitās mājas dzīves.
laika īsināšanai drukāju mm no interneta krāsojamās lapas (guglē ieraksta colouring un tālāk kādu atslēgvārdu - princese, kaķis un tamlīdzīgi). pirms tam viņa 2 nedēļas eksplorēja "kids caft + atslēgvārds" gugles attēlu meklētājā, bet nu arī tur vairs nekā interesanta nav. pilni kakti ar mākslu un tās atgriezumiem.
tad sāku drukāt darba lapas. meklējamie vārdi worksheets math kindergarten (kindergarten atbilst amerikāņu piecgadniekiem). tipiskie uzdevumi - sazīmētas bildītes līdz 20 un jāsaskaita, cik tur ir; divas bildīšu grupas jāsaskaita kopā; divi skaitļi (līdz 20) un jāpasaka, kurš lielāks. kā lielāka grūtības pakāpe bija norādīta saskaitīšana, kur ierakstīti tikai cipari un nav klāt uzzīmēts skaits. līdz 20.
sadrukāju lapas veselai nedēļai un mm tās sarēķināja vienā rītā. nāksies vēl kaut ko pameklēt.
bet izskatās, ka mums un viņiem mācību programmas atšķiras. cik saprotu, mūsējie tikai 6 gados uzsāk saskaitīšanu, turklāt tikai līdz 10. bet toties atņem arī. amerikāņi 5 gados skaita un saskaita līdz 20, bet 6 gados paplašina matemātiku līdz 100. viņi agrāk sāk, bet vēlāk iet uz priekšu lēnākā tempā, ja var ticēt visādām baumām par mūsējiem, kas pārceļoties uz turieni matenē ir stipri priekšā.
nejauši palasīju par Svanu ģimeni; viņiem iznākušas divas grāmatas. 10 bērnu ģimene, visi mājskoloti, visi 10 ieguvuši maģistra grādu 16 gados. vecākā meita jau kļuusi par profesori, 18 gadu vecumā (diezgan neparasti iedomāties 18gadīgu augstskolas profesoru). viņi mācījās katru rītu no 8.30 līdz 10.30, un ar šī stundām pietika, lai paātrināti izietu visu mācību programmu. to paveica pilnīgi visi, tātad stāsts ir nevis par apdāvinātību, bet par sistēmu. kā arī par masu skolas nesakarīgumu. kas gan viss nenotiek pasaulē. |
|