| šimpanzes 2: Butenko |
10. Nov 2012|14:32 |
turpinājums par šimpanzēm un kāpēc mani viņas interesē brīvdienas rītā.
lasu un skatos Viktoriju Butenko. agrāk manīju linkus uz viņu, bet tie linki bija tik nūģiski (droši vien mana atsauce arī būs tāda), ka nekad kārtīgi neapskatījos. viņa ir svaigēšanas autoritāte, bet izpaužas atšķirīgi. tipiskajos svaigēdāju tekstos ir "ēdiet to, neēdiet šito". viņa saka - ja kāds grib atteikties no apstrādāto produktu ēšanas, tad pret to jāizturas līdzīgi kā pret atkarību, un šai sakarā pat uzrakstījusi grāmatu "12 Steps to Raw Foods - How to End Your Dependency on Cooked Food". pēc analoģijas ar alkoholiķu 12 soļiem. viņas mājaslapa ir diezgan neinteresanta, jo neatšķiras no 100 līdzīgām. interesantāk ir lasīt viņas grāmatas un skatīties viņas lekcijas, jo tur viņa necenšas neko pārdot.
svarīgākais viņas pienesums ir zaļā kokteiļa (green smoothie) ieviešana. svaigēšanas sākumā viņas ģimene izārstējās no visādām tūlītmirstamām slimībām. bet pēc 10 (!) svaigēšanas gadiem viņa atkal sāka justies nelāgi un sāka domāt, ka viņas diētai kaut kas svarīgs pietrūkst. bet kas tas ir?
tad viņa pievērsās šimpanzēm, kuras līdzinās mums par 99.4 procentiem. viņu ēdienkartē gandrīz puse ir augļi un gandrīz otra puse ir lapas. dažreiz viņas uzēd sēklas un dažreiz (novembrī) uzkož kādu kukaini un zvēru. saknes viņas ēd vien tad, kad nekā cita nav.
cik daudz zaļo lapu ēdam mēs? varbūt dažus gramus dienā. neiet runa par visādiem nezaļiem un puszaļiem dārzeņiem, bet tieši par tumši zaļajām lapām.
autore pievērsās zaļo lapu ēšanai. viņa tās ēda tā un ēda šitā un jutās aizvien sliktāk. šimpazes ar lapu zelēšanu nodarbojas vairākas stundas dienā, bet autorei nebija tik daudz laika, turklāt viņa nespēja tās pietiekami labi sasmalcināt ar zobiem. nesasmalcinātu lapu kaudzes krājās un puva viņas gremošanas sistēmā.
tad (2004. gadā) viņa lielu bunti lapu ielika blenderī un sablenderēja ar ūdeni. garšoja pretīgi. pieblenderēja klāt banānu. garšoja labi. īsā laikā viņa un viņas ģimenes locekļi atguva veselību. veselības atgriešanos sajuta arī visi citi, kas vismaz nedēļu katru dienu ieņēma glāzi šīs burvju dziras.
pētersīļi, spināti un tā tālāk. pienenes. visādas nezāles. burkānu un biešu augšadaļās ir vairāk labumu (visādu tur K, Ca, vitamīnu) nekā apakšdaļās, bet neviens nav pievērsies šo labumu pētīšanai, kur nu vēl ieteikšanai. apakšdaļās ir kalorijas, tās ir saldas, tāpēc mums garšo labāk.
pēc vairāk nekā 10 svaigēšanas gadiem autore saka, ka labāk piekopt parasto amerikāņu diētu (SAD, standard American diet) kopā ar ikdienas glāzi zaļā kokteiļa nekā 100% svaigēdāju diētu bez zaļā kokteiļa (un ar pārmērīgu riekstu un citu treknu produktu lietošanu).
zaļās lapas jāsamaļ līdz zaļai putrai (īstie svaigēdāji lieto vitamix par 500 dolāriem; tas saplosa šūnas momentā). nesaplosītie lapu gabaliņi netiek uzņemti, tie iet tālāk un tikai pūst.
nevis pāris pētersīļu lapas dienā, kā es darīju agrāk, bet kārtīga bunte (kādi 100 grami) uz cilvēku dienā. zaļumus vajag mainīt, jārotē vismaz 7 sugas. jūtūbē ir ļoti daudz zaļo kokteiļu recepšu.
tālāk grāmatā autore velta atsevišķas nodaļas šķiedrvielām, kuņģa skābumam, visa organisma skābumam, homeostāzei, omegai 3. glāze zaļas putras dienā - un atrisinātas visas iespējamās problēmas.
interesanti, ko autore atklās vēl pēc 10 gadiem.
atsauce:
Victoria Boutenko, 2010. Green for Life: the Updated Classic on Green Smoothie Nutrition.
!!! UPD
DISKLAIMERIS !!!
šo grāmatu atstāstu nevis tāpēc, ka tā ir pēdējā zinātniskā patiesība, bet tādēļ, ka šāda literatūra mani izklaidē. |
|