|
5. Okt 2012|14:17 |
Mana bērnība un daļa jaunības pagāja noteikumos un robežās, kas radīja daudz, daudz ciešanu visām iesaistītajām personām, bet manu sušķību un nekārtību diemžēl nemazināja.:)
Arī tagad, pieaugušā vecumā, es kā vienīgo izeju redzu algotu cilvēku piesaistīšanu, jo pati uz tīrīšanu un sakārtošanu esmu spējīga tikai īsās, kampaņveida lēkmēs, disciplinēt sevi ikdienā ir neiespējami, jo putekļi vai izmētātas lietas man, protams, nepatīk, taču šī nepatika ir daudz mazāk traumējoša par nepieciešamību pārslēgt uzmanību no citiem darbiem vai izklaidēm uz kārtošanu/tīrīšanu. Izņemot brīžus, kad esmu tieši šai nodarbei noskaņota, bet tādi nemēdz būt ne bieži, ne ilgi. |
|