| veselība |
17. Sep 2012|11:35 |
vasarā vakaros laukos es mēdzu gulētejot teikt - paklausieties, sienāži. it īpaši vasaras otrā pusē viņi sakāpj kokos un dzied ka prieks.
vasarai beidzoties pārrados pilsētā un turpināju vakaros dzirdēt sienāžus. nu ne jau galīgi skaļi, bet pietiekami dzirdami. mums aiz loga sākas privātmāju rajons, dārzi un koki, un dažreiz pa logu nāk iekšā dīvaini kukaiņi.
kamēr kādu vakaru laiks bija pavisam auksts, lija lietus un logi bija ciet. un es turpināju dzirdēt sienāžus. tad sapratu, ka nekādu sienāžu nav; es dzirdu, kā sēc pārkaļķojušies asinsvadi, kad pa viņiem plūst asinis.
atceros, pirms dažiem gadiem es ziemassvētkos apstājos piesniguša meža vidū un klausījos absolūtajā klusumā. kārtīgs klusums nesanāca; ausīs mazliet šņāca. nu un tagad šī šņākoņa ir izaugusi līdz sienāžiem. arī šobrīd es dzirdu tos sienāžus, kaut arī vienlaicīgi klausos mūziku.
šis varētu būt labs sākums pārejai uz jaunu uzturu: 56 kg un sienāži (ziemā bija 62 kg, kukaiņiem nepievērsu uzmanību).
pēdējās pāris nedēļas atkal sastapos ar pierīšanos. to, ko sauc par rīšanas lēkmēm. kad izēd visu, kas ledusskapī sāļš un ass. seleriju kātus jau neriju. laulenis bija atstiepis desu (parasti tādu mājās neturu), to tad triepu iekšā ar ketčupu. arī visas tās svaigēdāju dīvainības, saulespuķu sēklu pastas un tamlīdzīgi var triept iekšā bez jēgas. un pie omiņa vispār. pašlaik visu sarežģī tas, ka omiņš vairākas dienas nedēļā vairākas stundas pieskata mazzaķi. es tur ierodos stipri izsalkusi un tieku pabarota. kaut kāds iekšējs īgnums liek ēst vēl un vēl.
nu jā, atkarība no ēdiena. ja man nebūtu kaut kāda kārna vielmaiņa, es jau sen ļumētu. tagad pierīšanās rezultējas citās dīvainībās. sienāžos. vienmēr jau neriju; tikai tad, kad apaugu ar visādiem nemanāmiem kreņķiem. tagad pēc ilgāka pārtraukuma esmu ķērusies pie mozgu kruķīšanas (nejautājiet, nestāstīšu) un rīšana ir pierimusies. redzēs, kā tikšu galā ar omiņa apmeklējumiem. bet savu cibas biedru priekšā svinīgi solos - nu man pagrūti solīt ko konkrētu, vienkārši solos labotes. katru dienu kruķīt mozgas - tas ir galvenais pretpierīšanās pasākums. jā, svinīgi solos katru dienu kruķīt mozgas.
protams labi, ka es tikai pierijos, nevis nodzeros un tamlīdzīgi. |
|