| kolorādo vaboles |
[24. Jul 2012|08:28] |
saglabāju nākamgadam - kartupeļi tika migloti 16. jūlijā.
pie viena atķeksēšu notikumu gaitu.
iepriekšējos gados citi cīnījās ar vabolēm un es neiesaistījos, jo kartupeļu lauks patālu no mājām un sīkie negrib tur iet. pēc jāņiem omiņš apskatīja situāciju un teica, ka vaboļu šogad ir drausmīgi daudz, visur sēž un nodarbojas ar seksu, un apdēts arī jau ir.
tad omiņš paaicināja mani palīgā. vaboles pa pāriem sēdēja uz lapām. viņas kniebjas, teicu. kniebjas, kniebjas! priecīgi atkārtoja omiņš.
padomāju - dīvaini, ka viņai nav pieklājīga veco laiku terminu vaboļu darbībām, tikai jaunlaiku svešvārds sekss. laikam tiešām vecajos laikos seksa nebija un bija tikai visādi p-vārdi, kurus mūsdienās raksta smalkās daiļlituratūrās, bet parastu cilvēku sarunās nelieto.
ķērāmies pie vaboļu lasīšanas. drīz man sāka likties, ka nav lielas jēgas tikai ķert vaboles, ja zem lapām ir lērums oranžu dējumu. tos klikt uz saspiest, nevis gaidīt, kad no katra pleķīša desmitiem kāpuru izrāpos pa visu augu. tā nu ķēros pie kartupeļu ceru izšķirstīšanas un vaboļu dējumu spaidīšanas.
pēc pailga laika atnāca laulenis. es tev nopirkšu kartupeļus, viņš žēlabainā balsī teica, kad bija pavērojis manu darbošanos. es esmu iekritusi azartā, atteicu.
tālāk omiņš aizbrauca un kartupeļi palika uz manis. 3 dienās (cik nu bija laiks) izspaidīju visu lauku. dažām vagām saskaitīju apdēto lapu skaitu, sanāca 70 dējumi uz vienu vagu. vaboles parasti bija kādas padsmit. blakus pa savu lauku staigāja Geņa, viņa tikai lasīja vabolas, viņas rekords bija 205 vienā staigājienā.
kad biju lauku izspaidījusi, sāku spaidīt no sākuma. apdēts atkal bija. neatceros apsolūtos ciparus, bet visu izdalot un atņemot man sanāca, ka vaboles 1 vagā 1 dienā apdēl 13 lapas. tas nav daudz, bet 10 dienās tas jau nozīmē 130 apdētus augus, kas vispār ir gandrīz puse vagas, un dēj viņas kādu pusotru mēnesi katru dienu.
priecājoties par sekmīgo vaboļu apkarošanu man vispār ienāca prātā, ka varētu jau kaut ko citu ar savu dzīvi darīt.
tad kādu nedēļu netiku laukā iekšā. kaimiņienes lasīja vaboles katru dienu. pēc nedēļas man tiešām bija mazāk kāpuru nekā kaimiņienēm. padomāju, ka kā gan viņām neienāca prātā, ka nepietiek ar vaboļu ķeršanu, ja visas lapu apakšas dzelteni apdētas. nospriedu, ka man ir zināms potenciāls.
tad es 10 dienas netiku tajā laukā iekšā. kad man ieradās aizstājējs un es tur aizgāju, skats bija riebīgs. dējumus apkarot bija jautri, bet kāpuri bija riebīgi riebīgi. parēķināju, ka man vajag 3 stundas uz katru vagu, man ir 16 vagas un 1 diena. tā nu steidzamības kārtā liku laulenim braukt uz depo un pirkt aktaru.
pērn arī kad kāpurus vairs nevarēja izturēt, tad kaimiņi kaut ko pūta. katru dienu papūta. pa starpām mēs tos kartupeļus rakām un ēdām. izlasīju internetā, ka aktara ir vienīgais, kas masveidīgi palīdz, un to drīkst lietot divas reizes sezonā un ne mazāk kā 3 nedēļas pirms ražas novākšanas, jo tā inde nevis pa taisno indē kukaiņus, bet iesūcas visā augā, un iet bojā arī tie kaitēkļi, kas uz lapu apakšām un neapsmidzinātajām lapām. nu tātad mirst katrs, kas pagaršo. nu labi, ka nenosprāgām no tā pašu audzējuma gaujas nacparka dabas lieguma zonā
Geņa teica, ka pietiks ar vienu paciņu, bet lai drošībai paņemu divas. maksā ls 1.07. abas ar Regīnu pūtām un spriedām, ka nepietiks, vajag vēl. man izgāja nepilnas 3 paciņas, Regīnai 4 un mazāku platību.
tikai nākamajā dienā sāku pārlasīt instrukciju. izrādās, 2 paciņas bbūtu norma uz šo platību. nu labi, ka neizpūtu 20.
nu jau 2 nedēļas riņķī, lauks kluss. dīvainākais ir tas, ka es 1 vagu atstāju nenopūstu, drīzai ēšanai. tikai tādu sīku miglu uzlaidu un galīgi apsēstajiem ceriem uzpūtu. un diezgan klusa ir arī tā vaga.
šodien apskatīju - tai vagā ir 42 ceri ar kāpuriem un tikai 1 dējums. tātad kāputi ir tik, cik ir, un pašlaik vairāk nerodas. |
|
|
