| rav - 5.diena |
30. Mar 2012|11:27 |
priekšpusdienā brīnījos, ka tiešām negribas ēst. bez īpašas apetītes uztaisīju pusdienās salātus un noēdu. eksperimenta pēc sablenderēju tomātu, iebēru tajā garšvielas (kajēnas pipari bija beigušies) un virsū uzbēru drāzeņus, kādi nu mājās bija. bija tīri garšīgi.
nezinu, vai tas apetītes trūkums ir no iedvesmas narkozes (kad ieņem galvā kaut kādu iedvesmojošu diētu, tad dažas dienas var negribēties ēst, bet pēc tam gribas rīt dubultā) vai no kaut kā cita. iedvesmas narkoze tā nevarētu būt, jo vispār man bija daži steidzami darbi vakar un par ēšanu galvu nelauzīju. man kā potomstvennajai rīmai tas liekas neparasti.
vakarā satasīju zaļo kokteli, uz ko viskārākais bija mazzaķis.
bet tad notika lūk, kas. taisīju mūsmājās ļoti iecienītu rīsēdienu. nu kā es nepagaršošu, ja citiem dodu. nu pagaršoju, vēl un vēl. mazzaķis ēdot šaudīja mēli un teica "garšīgs", ēda pats un baroja mani. un tad vēl bišķiņ - savus iecienītos ēdienus es parasti kārtīgi sastumju māgā, un tāda ēšana ģimenes lokā ir sociālais events. varētu jau neēst, bet ēšana ir kaut kas vairāk par ēšanu, ja visi mielojas kopā un priecājas. nu cik tad var taisīt citiem un neēst? grauzt sauso ceturtdaļu kaktā drūmi.
šorīt lūdzu laulenim apēst atlikušo, bet viņš atteicās, jo esot jau brangi paēdis. tā nu es noēdu pa tīro, lai vairs nav. jo esmu mājas cūka un ēdienu ārā nemetu. eksperiments nu ir sabojāts. varu vien mierināt sevi ar to, ka svaigēdājs ir tas, kas svaigi ēd virs 75%. bet nu baigi vienkārši ir tā pļukt un pierīties. tā nebija emocionālā ēšana; ēšana ir ģimene un ģimene ir ēšana.
pēc vakariņām uzreiz tāds nogurums uznāca. bet varbūt vnk dēļ dienas beigām. |
|