|
10. Jan 2012|14:43 |
Kā viņai vispār ar socializēšanos? Man gan nav vispār nekādas pieredzes ar reāliem bērniem, varu tikai salīdzināt ar sevi tajā vecumā. Uzvedos ļoti līdzīgi un mana "problēma" bija tā, ka mani neciešami garlaikoja gan apgūstamā vieta (jo tas bija pārāk viegli), gan pārējie bērni - jo arī viņi bija pārāk "viegli", neinteresanti manām vajadzībām, reizēm pārāk skaļi un nekoordinēti. Mani tas uztrauca un nomāca, labāk biju klusa un neviena neredzēta, un mājās sūdzējos, ka ir garlaicīgi. Tieši tas pats variants - es jau lasīju pirmās grāmatas, kamēr citi apguva burtus. Risinājums, ko atrada mana māte - taisīja man ļoti daudz visādu viktorīnu, lasīja priekšā un uzdeva pašai lasīt enciklopēdijas, pēc tam spēlējām atmiņas spēles par tām, papildus atrada man vairākus pulciņus, kur nodarbināties, pirka grāmatiņas ar āķīgiem prāta uzdevumiem dažādām vecuma grupām, lai pati varu izvēlēties, kas patīk - beigu galā jutos +/- ok tieši tāpēc, ka saņēmu pietiekami daudz stimula savām prasībām.
Skolā gan bija neciešami garlaicīgi līdz aptuveni vidusskolai. |
|