| mz gāzieni |
12. Okt 2011|18:47 |
vakar mājās ejot mz nogāzās tikai 2 reizes. viens bija skvēriņā pa ceļam. viņš gribēja skriet zem mašīnām (brīvības iela), es turēju pie rokas un nelaidu, viņš apgūlās un bļāva. cik tad gulēsi trotuāra malā pie pašas brauktuves; aiznesu zālājā lai guļ tur. bet nu apnicīgi gaidīt, šis guļ un skatās mākoņos. beigās iekniebu dibenā (viņam) un stiepu mājup. tuvojoties mazajam pārtikas veikalam viņš jau bija aizmirsis aizvainojumu. mums ar mazmurkšķi tur rituāls nopirkt sīku kārumu pēc bērnu dārza. parasti tur eju ar mz uz rokām. tikai krāmējot iepirkumus somā nākas mz nolikt zemē un tad es saku "uzmanīgi, lieku lejā bērnu" un personāls nostājas sardzē pie iekštelpām. šoreiz viens tipiņš ārā ejot izlaida mz ārā. noķēru, šis atkal brēkdams vārtījās pa zemi.
it kā jau šitādus izgājienus vajagot ignorēt, bet man liekas, ka bērns zemē gulēdams tomēr jūtas situācijas noteicējs un tādēļ ieinteresēts līdzīgi izpildīties arī turpmāk.
kur tik visur viņš nav kritis un vārtījies. vienreiz kad viņš gulēja uz trotuāra atvērās pirmā stāva logs un kāda tantīte vispirms apbrīnoja mz un tad atsauca savu meitu un viņas abas priecājās. parasti viņš krīt par to, ka jāiet pie rokas un ka nevar iet kur grib un skriet uz ielas.
šodien (pēc iekniebieniem dibenā) mz nekrita vairs nemaz.
kad atceraos, cik rātns bija mazmurkšķis. tāpat audzināts. gāja tikai pa celiņiem. mātei pie rokas. un vārdu krājums http://klab.lv/users/kihelkonna/147374.html un http://klab.lv/users/kihelkonna/149666.html |
|