| par ieaudzinātu attieksmi pret rumpi 2 |
[28. Jun 2011|06:51] |
apkopojums par aptauju http://klab.lv/users/kihelkonna/237499.html
nerādās, ka būtu cieša saistība starp to, cik rūpīgi ir vecāki pret bērna veselību un kā viņš vēlāk pats pret sevi izturas. var būt visādi.
es arī ik a laikam atceros visur dzirdēto, ka bērna ēšanas gaume izveidojas līdz 2.5 gadiem. tam nopietni ticu, tikai dažreiz (pavisam reti) atceros sevi pašu. mana mamma bija pārāk slima, lai par mani pienācīgi rūpētos, tā es pirmajos dzīves gados pārtiku pārsvarā no tējas un cepumiem. no vēlākajiem gadiem atceros, ka mēs mājās vienmēr ēdām maizītes. kā lielu notikumu atceros, ka reiz mums bija mājās zupa, un vēl atceros, ka dažreiz mēs gājām uz kafejnīcu, kur man garšoja biezpiens ar krējumu un cukuru. mājās tāda nebija.
nu dzīvojot patstāvīgi man nav nekādas intereses par cepumiem un tēju, ēdu samērā veselīgi, visādus tur dārzeņus un tamlīdzīgi. no treknumiem un saldumiem izvairos nevis diētas dēļ, bet tādēļ, ka negaršo. savādā kārtā man ēdiena gaume saskan ar manu lauleni, kura ģimenē bērnu barošana ir reliģijas virziens. mums abiem ļoti garšo asi ēdieni. tomēr biezpienu un svaigo kāpostu zupas mūsu mājās ēdu vienīgi es; laulenis labāk iecērt māgā kādu gaļas gabalu.
par šīm ieaudzināšanas lietām sāku domāt, vērojot mazmurkšķi. patiešām - kā es attiecos pret viņu, tā viņa attiecas pret sevi. es gan nekad nesaku "apēd šito jo tur ir vitamīni", jo tas man liekas tik tizli un nūģīgi. savus apsvērumus par veselības lietām saku vien tad, kad man vajadzīga sadarbība kādā nepatīkamā pasākumā. un tad mani pat pārsteidz mm atsaucība. nekāda cinisma. patiesa vēlme būt veselai un daiļai. |
|
|
