ja nu tev palīdz (vai tieši otrādi - nepalīdz), precizējums:
- vecāki visu manu bērnību sekoja modelim nr.1
- man pašam 18 - 25 gadu vecumā attieksme pret savu veselību vairāk atbilda modelim nr.2 (ēdu, ko pagadās, nekustējos, uzaudzēju punci uz 120kg@185cm, pie zobārsta biju 1reiz 7 gadu laikā)
- 25-36 gadu vecumā sekoju modelim nr.3 (ieviesu ģimenes ārstu, reizi gadā gāju pie zobārsta, sāku dejot un nedaudz nometu svaru)
- pēdējos 3 gadus esmu nonācis modelī nr.1 (kad ģimenes ārsts piedraudēja ar infarktu), vienīgais izņēmums - pārmērīgs alkohola patēriņš

Līdz ar to 3.jautājumā patreizējā brīdī pareizā atbilde tā kā būtu nr.1, bet, vai tur eksistē arī tieša cēloņsakarība (tipa, es tā par sevi rūpējos, JO man to iemācīja vecāki) - nemācēšu spriest.

(Reply to this) (Thread)

varbūt vecāki tev iemācīja, ka tava dzīvība ir vērtība un tu esi vērtīgs. un tad, kad tava dzīvība bija briesmās tu nopietni izvēlējies to glābt nevis suicidāli turpināji kaitīgo dzīvesveidu. tāpat kā ar alkoholismu, nopietnu problēmu gadījumā daži ieslēdz glābšanās režīmu bet citi pašiznīcināšanās režīmu.

(Reply to this) (Parent)