| apdegums |
[24. Feb 2011|11:01] |
aizvakar aplēju roku ar vārošu ūdeni. tā naturāli, lēju ūdeni no makaroniem un uzlēju trim pirkstiem. pēc tam turēju roku 15 minūtes zem tekoša auksta ūdens, tālāk 2 stundas apliktu ar ledus gabaliņiem, vēlāk dzesēju ar mitru dvieli. kamēr beidza sāpēt. nekādu zāļu mājās nebija un es arī nezinu, kas tādās reizēs jālieto.
nākamajā rītā roka bija kā normāla, tikai viens pirksts ar tādām kā nātru dzēlumu pumpām. līdz vakaram bija izzudušas arī tās. šodien vispār nekas nav manāms, nekādu atšķirību. vairs pat nav roka jutīga, kad kaut ko daru ar siltu ūdeni.
lai dzīvo pirmās palīdzības apmācība! bez tās man droši vien būtu divpakāpju čūlas.
bet es ne par to. da kā es varēju tik stulbi izdarīt? vienkārši paliku roku apakšā zem duršlaka.
nesen vienā grāmatā lasīju, ka katrā ķibelē ir arī kads labums. ne jau ka ķibele būtu laba, bet ka kaut kādai mācībai būtu jābūt. vairumā gadījumu.
un vēl vienā grāmatā izlasīju, ka cilvēki paši nereti piesaista savas ķibeles.
nu, pēdējās dienās visi runāja par to šaušanu kinoteātrī. palasījusi pāris diskusijas es arī sāku interesēties par statistikām, kā tad ir ar ieroču daudzumu un dažādu veidu noziegumiem amerikā. temats vērās aizvien plašāks. nu un vakarā es to roku apdedzināju.
mācība būtu atgādinājums, ka karsts ūdens ir bīstams ierocis, turklāt pieejams uz katra stūra? mājā ar bērni, kas rauj visu, kam tiek klāt.
jeb varbūt mācība būtu, ka vajag mazāk interesēties par nelaimēm? |
|
|
