| jūrup |
[20. Jul 2014|08:33] |
mazliet atstiepusi kājās pēc garās ekskursijas es pakojos uz netālāku pasākumu - 3 dienām teltīs pie jūras.
pērn nodzīvojām tur pusotru dienu. man un sīčiem palika mazuma sajūta, bet laulenis briesmīgi cieta un garlaikojās. tā nu šogad viņš mūs izkraus maksas kempingā uz ziemeļiem no Tūjas, un pats brauks strādāt. mēs ņemsim līdzi to pašu podu, un līdz pārtikas veikalam tur kāds kilometrs vai divi.
====
- kurp lai es eju?
- eji kaut jūrā!
un jūrup viņš gāja.
(A.Ozoliņš.)
===
ek, man te laukos nav nevienas piemērotas grāmatas, ko paņemt līdzi. savos vientuļo laiku mežklejojumos barojos ar Haijāma dzeju.
drusku maizes, drusku ūdens svaigā,
koka ēnu un tavas acis.
par mani neviens nav laimīgāks sultāns,
un nabags neviens nav skumjāks par mani.
===
upd.
šāda jaunības atcerēšanās laikam izklausās diezgan senila. atceros, kā draudzenes septiņdesmitgadīgā māmiņa spožām actiņām skaitīja skolaslaikā iemācītos patriotiskos dzjoļus. un kā viņa jaunībā uz teātriem gāja, un novēroto aprakstīja īpašā dienasgrāmatā. |
|
|
| kasīšanās un pārtika |
[20. Jul 2014|20:32] |
nesenajam nedēļu garajam Zviedrijas ceļojumam ir konstatētas divas (2) ietekmes uz veselību. blaknes.
1. mazzaķis ir pilnīgi beidzis kasīities. viņam šoziem bija dermatīts. tas bija jau gandrīz izlabojies, bet dažas vietas viņš vēl kasīja, arī pa miegam. viņš konkrēti kasīja sev kājas virs ceļiem, tur bija neglīts paskats. ceļojumā viņš ēda čupām ķīmisku produktu, no kuriem konkrēti ir jākasās. ceļojuma trešajā dienā viņš vēl baisi kasījās, ceturtajā vairs ne. un nekasās vēl šobaltdien, pat rītausmā ne. tfutfutfu! āda jau ataugusi. kas zina, ar ko to varētu saistīt. ar maniem centieniem, ar pārtikas maiņu (bet nekā tāda tur nebija), ar ģimenes pilnīgu kopābūšanu bez jebkādiem blakus darbiem, ar vēl kaut ko.
2. man ir izzudusi sāta sajūta. pa laikam bija tā, ka ēst negribējās, bet porcija bija, un es ēdu. pēdējās dienas ir tā, ka sāta sajūtas nav kā tādas, un beidzu ēst vien tad, kad no vēdera pienāk plīsuma tuvošanās sajūta.
tuvākās 3 dienas varētu neēst neko, nudien. (un manai konkrētajai zarazai maza pabadošanās pat tā kā būtu ieteicama.)
upd.
man tomēr te laukos atradās viena dzeju grāmata, tikai ļoti bieza. K.Skujenieka raksti. |
|
|