| jūrup |
20. Jul 2014|08:33 |
mazliet atstiepusi kājās pēc garās ekskursijas es pakojos uz netālāku pasākumu - 3 dienām teltīs pie jūras.
pērn nodzīvojām tur pusotru dienu. man un sīčiem palika mazuma sajūta, bet laulenis briesmīgi cieta un garlaikojās. tā nu šogad viņš mūs izkraus maksas kempingā uz ziemeļiem no Tūjas, un pats brauks strādāt. mēs ņemsim līdzi to pašu podu, un līdz pārtikas veikalam tur kāds kilometrs vai divi.
====
- kurp lai es eju?
- eji kaut jūrā!
un jūrup viņš gāja.
(A.Ozoliņš.)
===
ek, man te laukos nav nevienas piemērotas grāmatas, ko paņemt līdzi. savos vientuļo laiku mežklejojumos barojos ar Haijāma dzeju.
drusku maizes, drusku ūdens svaigā,
koka ēnu un tavas acis.
par mani neviens nav laimīgāks sultāns,
un nabags neviens nav skumjāks par mani.
===
upd.
šāda jaunības atcerēšanās laikam izklausās diezgan senila. atceros, kā draudzenes septiņdesmitgadīgā māmiņa spožām actiņām skaitīja skolaslaikā iemācītos patriotiskos dzjoļus. un kā viņa jaunībā uz teātriem gāja, un novēroto aprakstīja īpašā dienasgrāmatā. |
|