| lentiite |
[22. Maijs 2014|09:46] |
mazmurkšķa kleitai (bd izlaidums) tiek pievienota jostiņa no atlasa lentītes. nopirkta, ar irstošu galu. tā tiks sasieta pušķī. kā jūs domājat, kā man tās lentītes (3 cm plata) galus apstrādāt? ar spičku dedzināt? atšūt? varbūt ir kādi slepeni paņēmieni?
upd
paldies par ieteikumiem! mēģināšu svilināt. |
|
|
| |
[22. Maijs 2014|16:50] |
apkopojums par MS
apmēram 2-3 nedēļās pirms saslimšanas ar mani notika šādas lietas:
- pārgāja galvas sāpes;
- piemetās kārtības mānija virtuvē;
- it īpaši no rītiem bija nogurums jeb slinkums.
tagad:
- noguruma vairs nav, jūtos pilnīgi labi un enerģiski;
- par virtuves kārtošanu atkal nekādas intereses (jūs nevarēsiet iedomāties, kā tur izskatās; kā pritonā); :D
- galva nesāp vēl aizvien;
- tieku galā ar bezmiegu.
secinājumi:
- vien deģenerējošs perēklis smadzenēs var nekārtīgu cilvēku padarīt par kārtīgu; pēc tā labāk netiekties; :D
- es jūtos labāk nekā pirms saslimšanas. pieņemu, ka ir labāk, tfutfutfu.
piebildīšu, ka esmu tā atvēzējusies, ka esmu praktiski likvidējusi ilggadīgās pleca sāpes (domājams, ar ms nesaistītas).
neliels speķis acī vēl ir. tam esot jāsamazinās dažu nedēļu laikā, bet kaut kas palikšot uz visiem laikiem.
impulsi pa bojāto redzes nervu pienāk ar novēlošanos. paskatos es uz maziem burtiem, sākumā neredzu, pēc tam redzu. tas izpaužas arī ejot pa ielu - varu nesties pāri ielai un nepamanīt mašīnu. acs redz, bet uz viņu nevar paļauties. |
|
|
| mm mūz sk |
[22. Maijs 2014|16:57] |
mēģinu špidrilku (nepilni 7) iedabūt mūzikas skolā. Juglas. ģenētiskais pienākums - man abi senči, viens vectēvs un vēl brāļi un māsas ir/ir bijuši mūziķi (māte ar absolūto dzirdi un studējusi Maskavas konservatorijā, vectēvs pasniedzējs mūzikas vidusskolā). es tikai tāda nekāda - vidusmēra mūziķim vajadzīgās dotības man ir, bet nav intereses.
ar dzirdi viņai ir viss kārtībā. apmēram dzied arī. grib. bet tur ir iestājeksāmens. vai varat iedomāties vienu hsc (jūtīgo) bērneli, kurš viens sparīgi dodas iekšā telpā pie svešiem cilvēkiem, un diktā balsī viens pats dzied dziesmu?
viņa ir smagi atsitusies manī. es pati savulaik mūzikas skolā iekļuvu tikai ar vecāku nopelniem; vēl kādi 10 gadi bija vajadzīgi, lai es spētu viena svešiem dziedāt (tagad man ar publiskajām lietām viss kārtībā).
sarunājām randiņu ar bērnu skoliņas mūzikas skolotāju, lai viņa pasaka, kādas ir izredzes. kur nu izredzes; bērns raudādams slēpjas man aiz muguras.
pat pieaugušajiem var tā būt, ka no publiskas runāšanas nez kas piemetas, kur nu vēl bērniem! un vai tādēļ viņiem jāliedz izglītošanās?
bet lūk vakar es veicu tādas un šitādas darbības, un šodien bērns tai skolotājai smuki visu nodziedāja. i labi sanāca. patīkami. varbūt izdosies. |
|
|