| darbi dārzā lieldienās |
[21. Apr 2014|18:38] |
uztaisīju puķu dobei no akmeņiem (smagiem) vienu malu.
savedu dobei trūdzemi.
maurloki liekas nosaluši, ir tikai daži knapi.
savedu smilšu kastei smiltis, 2 ķerras.
augšā kalnā iestādīju 152 raudenes, 1 vagu (nektāraugs; mums ir pilna bišu drava (lai dabūtu maksājumus, vajag 32 saimes). stādīju ik pēc 2.5 pēdām. tagad liekas, ka par biezu; vajadzēja vismaz ik pēc 3. ja šis derēs, tad nākamgad piestādīšu pārējās 4 vagas.
apgriezu zarus kokiem un krūmiem. nē, krūmus es jau apgriezu pirms nedēļas, šoreiz cieta ābeles, bumbieres, plūmes, ķirši.
ar katru gadu man palielinās sajēga par to, kā pareizi griezt ābeles, un iepriekšējo gadu griezumi liekas nelabojami nepareizi. esmu no vienkāršā retinātā vainaga pārgājusi uz vienkāršo krūkveida vainagu (pēc Kārkliņa "Augļkopības").
iestādīju nogāzē 10 no atvasēm izaudzētus ķiršus (vietas trūkuma dēļ nācās likvidēt dažas īpaši neaugušas kaukāzenes, bet nekas, kādas 10 vēl palika).
potējumi (acojumi) laikam nav pieauguši. droši vien vaina ir tajā, ka man nebija pareizās potēšanas saites; vienā jūtūbes video noskatījos, ka var iztikt ar zilo izoleni. nu, to droši vien var lietot, kad roka jau ietrenēta ar pareizo saiti.
daži no pašiem pēdējiem potējumiem varbūt ir pieauguši. bet ko es tur darīju labāk nekā sākumā - kas vairs atceras.
tuvajā dārzā iesēju vasarā lietojamos ēdienus - burkānus, bietes, cukurzirņus, salātus, redīsus, dilles, loku sīpolus, mazliet sīpolus. kā arī samtenes ōmiņa dobei. dārzeņus glabāšanai sēsim vēlāk. kaut arī ir stipri par agru, slepus iebakstīju dažus metrus sviesta pupiņu. ja nu paveicas.
ir zināma atšķirība no pilsētā pavadītas nedēļas nogales. kaut gan manas darbības droši vien ir pielīdzināmas situācijai, kad žurkai būrītī ieliek skrienamo riteni. |
|
|
| krupji 2014 |
[21. Apr 2014|19:07] |
kā allaž ap šo laiku, visā apkaimē atrodami gausi krupji. viņi vienmēr lēnām kustas dīķa virzienā. nezinu, kā viņi to zina; viņus var lietot kā kompasu vai ko tamlīdzīgu, jo dajebkur, mežā, laukā, krūmos, pēc viņiem var pateikt, uz kuru pusi ir dīķis.
izņēmums ir caurteka starp lielo dīki un dīķa atlieku. tur ir dažus metrus plats dambis. kādā rītā pamanīju, ka tur sēž divi krupji. divi. atšķirībā no visiem citiem krupjiem, šie nekustējās. laikam nevarēja izlemt, uz kuru pusi iet. jo dīķi uz abām pusēm.
nākamajā rītā bērni bija uzbūvējuši vardes māju un lūdza man palīdzēt viņiem sadabūt vardi. devos dīķa virzienā, bet kaut kā neviena nebija. tad atcerējos par caurteku, un jā, tur nekustīgi sēdēja divi krupji. divi. vienu paņēmu (iestaidzināju traukā).
bērni bija no čiekuriem uztaisījuši labirintu un cerēja, ka krupis pa to ies. negāja. viņi paklausīgi nebēra krupim virsū smiltis un citādi viņu respektēja. starp citu, visi bērni, izņemot manējos un neizņemot lauku bērnus, krupi sauca par vardi. pēc stundas krupis tika aiznests pie dīķa.
vakarā atkal gāju pār to caurteku, tur sēdēja viens krupis. viens. ej nu sazini, tas pats vai cits. dabas likumos iejaukties neklājas, tomēr aiznesu viņu uz lielo dīķi.
jo tur vispār jāuzmanās, lai neuzkāptu virsū. sēž uz pašas taciņas, un es tur parasti ātri desoju. par laimi, viņi ir sūda krāsā, turklāt no mitruma spīd, tāpēc pēdējā brīdī nostrādā kaut kāds neiekāpšanas reflekss.
(vēlāk gan uz tās taciņas parādījās daudz sēdošu krupju, un dambja nogāzēs arī.)
labā ziņa: palieku laukos vēl vismaz 2 dienas. |
|
|