| krupji 2014 |
21. Apr 2014|19:07 |
kā allaž ap šo laiku, visā apkaimē atrodami gausi krupji. viņi vienmēr lēnām kustas dīķa virzienā. nezinu, kā viņi to zina; viņus var lietot kā kompasu vai ko tamlīdzīgu, jo dajebkur, mežā, laukā, krūmos, pēc viņiem var pateikt, uz kuru pusi ir dīķis.
izņēmums ir caurteka starp lielo dīki un dīķa atlieku. tur ir dažus metrus plats dambis. kādā rītā pamanīju, ka tur sēž divi krupji. divi. atšķirībā no visiem citiem krupjiem, šie nekustējās. laikam nevarēja izlemt, uz kuru pusi iet. jo dīķi uz abām pusēm.
nākamajā rītā bērni bija uzbūvējuši vardes māju un lūdza man palīdzēt viņiem sadabūt vardi. devos dīķa virzienā, bet kaut kā neviena nebija. tad atcerējos par caurteku, un jā, tur nekustīgi sēdēja divi krupji. divi. vienu paņēmu (iestaidzināju traukā).
bērni bija no čiekuriem uztaisījuši labirintu un cerēja, ka krupis pa to ies. negāja. viņi paklausīgi nebēra krupim virsū smiltis un citādi viņu respektēja. starp citu, visi bērni, izņemot manējos un neizņemot lauku bērnus, krupi sauca par vardi. pēc stundas krupis tika aiznests pie dīķa.
vakarā atkal gāju pār to caurteku, tur sēdēja viens krupis. viens. ej nu sazini, tas pats vai cits. dabas likumos iejaukties neklājas, tomēr aiznesu viņu uz lielo dīķi.
jo tur vispār jāuzmanās, lai neuzkāptu virsū. sēž uz pašas taciņas, un es tur parasti ātri desoju. par laimi, viņi ir sūda krāsā, turklāt no mitruma spīd, tāpēc pēdējā brīdī nostrādā kaut kāds neiekāpšanas reflekss.
(vēlāk gan uz tās taciņas parādījās daudz sēdošu krupju, un dambja nogāzēs arī.)
labā ziņa: palieku laukos vēl vismaz 2 dienas. |
|