| |
[15. Mar 2014|10:05] |
|
bērni pie ōmiņa, laulenis komandējumā. varētu uh un ah, bet es dirnu un jūtos atlaista no darba. |
|
|
| lauvassirdis |
[15. Mar 2014|10:06] |
pabeidzu lasīt mazmurkšķim grāmatu par lauvassirdīm. iepriekšējoreiz lasīju viņai to pirms 2 gadiem. tur ir daudzas diezgan raudulīgas vietas, it īpaši beigās, kur viņi abi kopā taisās mirt. tad viņi nevis krakš un nolec no klints, bet vairāku lappušu garumā izpildās ar "tad es sapratu, kas man jādara", "vai tev pietiks drosmes", "es tevi uzcelšu mugurā", "tad darīsim to tūlīt", "tā, lai es neko neredzētu", "vai tu bīsties", "es redzēju to un neredzēju to, sajutu to un to". lasīt to balsī ir pavisam kas cits nekā lasīt ar acīm; visu laiku nāk raudiens un nevar palasīt. atceros, toreiz pirms 2 gadiem man ik pa laikam nācās ņemt pauzi, lai savaldītu balsi. grāmatas pašās beigās man vajadzēja ņemt tik garu pauzi, ka tad, kad beidzot biju spējīga lasīt tālāk, mm izrādījās aizmidzis. nē, toreiz es ar lielām mokām un garām pauzēm izlasīju līdz beigām, un tad izrādījās, ka mm jau labu laiku kā guļ, un esmu lieki pūlējusies.
šoreiz problēmu atrisināju kā nieku: lasot galvā reizināju skaitļus. nolasīju bez aizķeršanās. tiklīdz iedrebējās balss, pacentos atcerēties daļu no reizrēķina tabulas.
vēl ir grāmata par mio. to lasot vispār iestājas pilnīgs raudiens, no pirmās līdz pēdējai lapai.
šādi lasot arī mēdzu domāt par rakstnieces meistarību. sižets ir viens. bet kā viņa māk šitā izrīkoties ar mani.
un ka pepija un nevis lauvassirdis ir kļuvusi par centrālu simbolu. kaut arī pepija ir autores pirmā grāmata un tur daudz neinteresantu vietu, kaut vai tās garās melošanas ainas - sīči tās nevar izturēt, un es šķiru pāri. toties nekādas raudināšanas. |
|
|
| |
[15. Mar 2014|11:00] |
|
uzliku pilnā skaļumā čerkstošu Bee Gees. tā nu ir lieta, kas nav ar sīčiem savienojama. derētu vēl vienās bumbierenēs dejot pa gultu, bet es vispār nedejoju. |
|
|
| pase |
[15. Mar 2014|11:02] |
pagājušonedēļ pasūtīju jaunu pasi (bija beigusies pirms mēnešiem 3).
iesaku. stundu bija jāgaida, un es grozīju acis apkārt un brīnījos. kādā holivudā es atrodos? apkārt visi cilvēki tik ārkārtīgi uzpucēti. pland svaigi mazgāti un ieveidoti mati, sejas tik daiļas, drēbes tik daiļas. |
|
|
| no regrets |
[15. Mar 2014|12:15] |
tālāk man pleilistē ir edīte piafa.
starp citu, šis ir ievērojams video - dziesmu izpilda 80gadīga vecvecmāmiņa. pirmo minūti var izlaist. nē, nebūs pelēki vadmalas svārki. viņa riktīgi sadod iekšā.
https://www.youtube.com/watch?v=JAwOZvvGsRs
diemžēl jau nomirījusi
upd
tālāk, protams, roka paslīd uz https://www.youtube.com/watch?v=RxPZh4AnWyk
savulaik es to skatījos katru dienu. bet sen.
tas varētu būt žanrs - "labāk vēlu nekā nekad". |
|
|