| par pavasari |
[22. Mar 2013|16:39] |
vidusskolas laikos man bija tāds sports - katru pavasari sameklēt pirmās savvaļas puķes un iegaumēt datumu. sniegpulksteņi neskaitās, tie bieži saplaukst no siltuma pie mājas pamatiem. īstās pirmās puķes man bija māllēpes un pēc tam zilās vizbules, kuras mūsu mežos pavasaros bija dominējošais laksts. tos datumus gan esmu aizmirsusi, bet vispār māllēpes parasti bija marta vidū vai dažreiz pat sākumā, vajadzēja tikai pareizo vietu sameklēt, kur pret dienvidiem pavērsta nogāze. vizbules uzziedēja pāris nedēļas vēlāk, marta trešajā dekādē jau noteikti bija. aprīļa sākumā ziedēja jau parastā mežā un nevis tikai nogāzēs ar dienvidu ekspozīciju. vienu pavasari gan atceros tādu, kad pavasara pirmajā dienā (ap 23. martu) ārā bija sniegs, bet tas bija vēl senāk.
zilās vizbules es aplūkoju jau rudenī. ja pašķīra lapas un pumpuru, iekšā bija kaut kas zils.
tad vēl es vienu pavasari gribēju apskatīties visiem meža kokiem, kā viņi zied. stipri grūti bija sadabūt apses spurdzes, jo lielām apsēm nemēdz būt zemi apakšējie zari. tomēr vienu atradu tādu, kam pie apakšas bija jauna priede. bija vērts, jo apses spurdzes izrādījās koši sarkanas.
|
|
|