| klepus |
[21. Maijs 2011|12:13] |
kopš osteopāta apmeklējuma mani bieži piemeklē sadusmošanās. laikam atbrīvotā limfas cirkulācija izliek visu, ko gadsimtos krājusi.
šodien dalīšos vienā apskaitumā, kas mani regulāri piemeklē.
kad mans bērns ieklepojas, vienmēr atrodas kāds, kas atnāk un saka "ak, kāds Leldītei nesmuks klepus". nu klepus kā jau kuro reizi, citreiz ods rīklē ieskrējis, citreiz pirms mēneša noārstētam bronhītam kaut kāda aste. šoziem bērni praktiski nav slimojuši, bet kurš gan ziemā kādreiz neieklepojas.
tā kā aizpagājušajā ziemā mazmurkšķim bija vairāki bronhīti, kuru ārstēšanas laikā pamazām pārliecinājos, ka ārsti un it īpaši radinieki neko nejēdz no ārstēšanas resp viņu padomi slimību pasliktina un tikai manis pašas internetā atrastie līdzekļi ir derīgi, tad šis ir tiešām sasāpējis jautājums.
1. vai viņi domā, ka es pati to nedzirdu? es dzirdu gluži labi. ir normāli un izpalīdzīgi pateikt cilvēkam "tu esi iekāpis suņa kakā", jo viņš pats to varbūt neredz. bet ieklepošanos es dzirdu ļoti labi.
2. tas, ko es dzirdu no šāda komenta, ir tikai un vienīgi "tu esi slikta slikta māte, tavs bērns klepo, slienājas, aplipina visus ar mēri un lepru, tūlīt ej nošaujies vai vismaz atdod bērnu adopcijai un pati pārvācies uz koncentrācijas nometni".
3. klepošana (saaukstēšanās) ir niecīgs veselības traucējums. tāds pats kā daudzi citi. kāpēc būtu katram jāpasaka, ka viņš klepo, un kāpēc tikpat izpalīdzīgi nevarētu katram pretīmnācējam pateikt, ka viņam ir liekais svars, pumpaina seja, dzelteni zobi, maza alga, nepabeigta izglītība un vispār pretīgs purns?
es zinu, kas jūs cibiņi esat, kas mani lasāt. ja kāds no jums man pateiks, ka mans bērns klepo (mm) vai ir iesnains (mz), uzzināsit gan visu ko par sevi. |
|
|