| uzhakoja |
[6. Maijs 2010|14:01] |
|
mūs vakar laikam uzhakoja. laulenis ar remoto desktopu bija piekonektējies no darba pie mājas datora, un tikmēr kāds (ne laulenis un ne sīcis) ekrānā bija atvēris 2 programmas un 2 poverpointa failus no direktorijas "mazmurkšķis". nu bet varbūt poltergeists. |
|
|
| bērnu ārstēšana |
[6. Maijs 2010|14:03] |
man būs izdevies ar pašas rokām nokaut mm bronhītu sākumstadijā. šis būtu jau trešais bronhīts šosezon. ja parasti tas izpaužas kā 3 - 4 nedēļu garš dziļš klepus ar ieslodzījumu mājās, tad šo būšu iznīcinājusi 2 - 3 dienās, nokillojot viņu sākumstadijā, kad klepus tikai rausta kaklu un nav iegājis dziļāk.
brīnumlīdzekli sauc - tējas koka eļļa. ik pa dažām stundām uzpilināt uz apģērba priekšas vai naktī uz spilvena pie deguna. i viss. tā kā bronhīts ir elpošanas orgānu slimība, tad ar ieelpojamām lietām arī ārstējams.
(garš stāsts. bronhītu izraisa vīrusi, bet mūsu ārste to par varēm grib ārstēt ar antibiotikām, pat tad, ja aiznesu viņai asins analīžu izdruku, kur specifiskā analīze rāda, ka bakteriālaā iekaisuma nav. antibiotikas bērniem nešķīsti grauj imunitāti, un man aizdomas, ka mans 2 gadus neslimojušais bērns kļuva samērā slimīgs pēc tam, kad pilnīgi lieki dabūja pirmās (pagaidām pēdējās) antibiotikas.)
ar tējaskoka eļļu es pašrocīgi nokilloju arī dažus mēnešus vecā mazzaķa iesnas. bija dabūjis tādu burbuļošanu degunā, ka es baidījos iemigt, ka kaut kas nenotiek. un kad ieradāmies laukos un pārpratuma dēļ mūsu istaba nebija sakurināta, mz dabūja klepu. arī to, ārstu nepieaicinot, esmu iznīcinājusi bez pēdām, ar to pašu eļļu.
(tāds brīnumlīdzeklis, varbūt ar to var arī novājēt.)'
upd 1
šis tāpat kā citi bronhīta brīnumlīdzekļi darbojas tikai tad, ja lietots bez pārtraukuma un arī vēl nedēļu pēc simptomu beigšanās. citādi viss būs atpakaļ.
upd 2
bet mm vēl skaitās nevesels, tāpēc piedod, arc, šonedēļ ciemos nebrauksim.
upd 3
ja kāds pa māju riktīgi slims, tad paralēli lietoju arī kumelīšu inhalācijas. tas izpaužas tā: uzvāra stipru kumelīšu tēju, tajā samērcē dvieli, uzliek uz radiatora tajā istabā, kur ir bērni. kad izžūst, atjauno. |
|
|
| kungu biedri |
[6. Maijs 2010|14:12] |
latvju lielā trauma ir tā, ka ja viņi kļūst par cienījamiem cilvēkiem, tad viņus sauc par kungiem un kundzēm. bet mēs no bērna kājas esam mācījušies tautas dziesmas, kur kundziņš ir baigais maita. turklāt pusgadsimtu tas vārds nav lietots, skan tikpat pretdabiski kā ģuberņa.
par šo aizdomājos, lasot ārzemju grāmatas, kur cilvēkus dienišķi uzrunā par misis un misteriem. nupat multenē par cūku pepu meitene palaida jūrā zivi, uzrunājot viņu par misis zivi.un grāmatā "krēsla", kur tā kā nevajadzētu būt pārāk uzspodrinātai valodai, jaunieši savās sarunās skolotājus sauc par misteriem un uzvārdā. un manu radinieci Dzintru, kas strādā par auklīti vienā angļu ģimenē, tur sauc par misis Amber.
nu un trauma. no vienas puses vajag kā visiem, no otras puses neērti, kad tā nosauc. ar laiku jau pierod, bet neērtība zemapziņā apliek. tāpat kā varētu saņemties un staigāt ar vaļēju bikšu priekšu, un pierast, bet kaut kāda neērtība paliek.
resp spļaut puņķus uz ielas ir cienījamāk nekā saukties par kungu.
varbūt mums vajag kā zviedriem, kas ar likumu nolēma, ka turpmāk visi uzrunā uz "tu" visus, izņemot karaliskās personas. nekādus kungu, herru vai panu ekvivalentus arī viņiem neesmu manījusi. tikai - dīvaini gan - viņi mēdz lietot uzrunu "jaunkundze".
upd.
vēl to varētu labot, popularizējot tādas dziesmas kā iekš meža bija viens nams tai namā dzīvoj kungs viens lustīgs kungs viens latvju kungs viens riktīgs latvju kungs. |
|
|