| stādiet saldos ķiršus |
[11. Maijs 2008|22:42] |
kad es vēl biju stipri sīka, tēvs reiz atnesa tūtu ar saldajiem ķiršiem (maisiņu tolaik vēl nebija) un teica, apēdīsim un iestādīsim. kauliņus salikām zemē pie katra žoga staba gar kartupeļu lauku. bet tur nekas neuzdīga.
taču pēc kādiem 3 vai 5 gadiem kaut kas tomēr sāka spraukties no zemes pie dažiem stabiem. auga ļoti lēni. tagad ir pagājuši kādi 20 - 25 gadi. ir divi ķiršu koki, augumā stipri pāri manai galvai, izskatās jau pēc īstiem augļu kokiem, zied. nevienu ķirsi vēl neesmu nogaršojusi, bet droši vien kaut kas tur pēdējās vasarās bija.
no vienas puses, kad tā padomā, labāk būtu uzreiz nopirkuši īstos stādus, un es jau savā bērnībā būtu saēdusies saldos ķiršus. nevis tikai tagad, pēc vairāk nekā 20 gadiem.
no otras puses. tik daudz ķiršus es savā dzīvē esmu apēdusi. ja katru kauliņu būtu ielikusi zemē, cik daudz ziedošu ķiršu koku tagad būtu uz pasaules. vaj ne.
(un tā ar daudz ko šai dzīvē, bet tas jau cits temats.)
ir tik daudz nevienam nevajadzīgu zemju, kuras aizaug ar bērziem, alkšņiem un kārkliem, kurus nevienam nevajag, kurus ik pa laikam cērt nost, un kuri ataug no atvasēm, utt.
turpmāk nēsāšu līdzi maisiņu, kurā salikšu apēsto ķiršu kauliņus, un visur, kur iešu, pa kluso spraudīšu zemē ķiršu kauliņus. pēc 20 gadiem varēsit iet pa manām svaigajām pēdām. |
|
|