| patisons - mans slinkais dārzs |
[1. Jun 2008|23:25] |
salasījusies stāstiņus par "slinko dārzu", aizvakar lejas pļavā pie mazā dīķa iedēstīju 2 ķirbjus, 2 kabačus un 5 gurķus. vienkārši pļavā, pie sagrābtām nobirām piebērtas ieplakas. nevienu nezāli neizrāvu, tikai noplūcu dažas vīgriezes.
persona, no kuras saklausījos par šādu pļavas dārzkopību, teica, ka īpaši labi viņai auguši patisoni. man gan patisonu nav, bet tagad šī pļavas kultūra tiek saukta par patisonu, un attiecīgais pļavas gabals ir patisons.
pašlaik patisons arī ir vienīgā izeja. jo pie dīķa zeme ir mitra, un droši vien tāda būs visu vasaru. man nebūs ne laika, ne spēju laistīt, jo esmu tur tikai nedēļās nogalēs, ūdens tālu un sīcis uz rumpja. gurķiem vajag daudz ūdens.
oficiālajā dārzā zeme ir pilnīgi sausa. oficiālās puķes nokar lapas viena pēc otras. mani pašaudzētie iestādītie stādi pa šīm 3 vai 4 nedēļām paaugušies ne vairāk kā par 1 centimetru. dobes augšā, kur īpaši sauss, sveķenes mēģina ziedēt - resursu taupīšanas nolūkā ziedi ir uz špickas garuma kātiņiem. redīsiem (sēti pirms pusotra mēneša) kādas 4 lapas tikai.
kad klāstīju vīramātei par savu nodomu stādīt dārzeņus pļavā, viņai paspruka šķaudienam līdzīgs smējiens, un viņa novēlēja labu veiksmi.
varbūt vēl dažus gurķus iestādīt.
p.s. es mierīgi varētu dzīvot bez ķirbjiem. bet tas ir lai izvairītos no tā, ka visi apkārtējie radi mums kā trūkumcietējiem visādos dīvainos brīžos ved no laukiem un citām pusēm visādus dīvainus produktus. tā kā tādiem studentiem. pašnoteikšanās un burciņneatkarība. ābeles, upenes, cidonijas, bumbieres, krizdoles, kabači. |
|
|
| atklājumi par bebru |
[25. Maijs 2008|22:58] |
bebrs ir izdarījis 2 labas lietas LK laukumā. (tā ir ļoti jauka pļaviņa, ko mēs atjaunojam. izcērtam aizaugušo daļu, un pļaujam. dīķa otrā pusē. maza atlieka no vēsturiskā lielā pļavu masīva. pilna ar svarīgām sugām.)
1. bebrs ir nograuzis zāli. līča D malā ir tāda augsta zāle, kas jāpļauj, jo agrākās nepļaušanas rezultātā dažas sugas tur visu nomāc. bebrs ir izgrauzis istabas lieluma laukumu. zāles augstums pāris centimetru. tiešām izcili.
(vasarā bebrs neēd kokus, bet gan zāli. kā govs.)
2. ilgi brīnījos, kur palikušas nocirsto koku un krūmu atvases. sākumā domāju, ka bebrs nograuzis, jo viņa izēstā pļavas daļa tieši ir tur, kur pagājušopavasar nozāģējām lielos alkšņus, un kas neganti ataug. bet tad pamanīju, ka neataugšana ir lielākā platībā. neataug viss, kas šopavasar bija applūdis. bebrs bija aizdambējis dīķa izteku, un divas nedēļas lielākā daļa pļavas daļa bija zem ūdens. tagad nu visi celmi, kas bija zem ūdens, ir apmiruši.
vienkārši izcili.
tie krūmi, kas tika nozāģēti šopavasar, gan ataug. agrāk cirstā sausā pļavas daļa, kas neapplūda, arī ataug. būs nākošpavasar atkal jāapludina. |
|
|
| stādiet saldos ķiršus |
[11. Maijs 2008|22:42] |
kad es vēl biju stipri sīka, tēvs reiz atnesa tūtu ar saldajiem ķiršiem (maisiņu tolaik vēl nebija) un teica, apēdīsim un iestādīsim. kauliņus salikām zemē pie katra žoga staba gar kartupeļu lauku. bet tur nekas neuzdīga.
taču pēc kādiem 3 vai 5 gadiem kaut kas tomēr sāka spraukties no zemes pie dažiem stabiem. auga ļoti lēni. tagad ir pagājuši kādi 20 - 25 gadi. ir divi ķiršu koki, augumā stipri pāri manai galvai, izskatās jau pēc īstiem augļu kokiem, zied. nevienu ķirsi vēl neesmu nogaršojusi, bet droši vien kaut kas tur pēdējās vasarās bija.
no vienas puses, kad tā padomā, labāk būtu uzreiz nopirkuši īstos stādus, un es jau savā bērnībā būtu saēdusies saldos ķiršus. nevis tikai tagad, pēc vairāk nekā 20 gadiem.
no otras puses. tik daudz ķiršus es savā dzīvē esmu apēdusi. ja katru kauliņu būtu ielikusi zemē, cik daudz ziedošu ķiršu koku tagad būtu uz pasaules. vaj ne.
(un tā ar daudz ko šai dzīvē, bet tas jau cits temats.)
ir tik daudz nevienam nevajadzīgu zemju, kuras aizaug ar bērziem, alkšņiem un kārkliem, kurus nevienam nevajag, kurus ik pa laikam cērt nost, un kuri ataug no atvasēm, utt.
turpmāk nēsāšu līdzi maisiņu, kurā salikšu apēsto ķiršu kauliņus, un visur, kur iešu, pa kluso spraudīšu zemē ķiršu kauliņus. pēc 20 gadiem varēsit iet pa manām svaigajām pēdām. |
|
|
| pavasara darbi |
[5. Maijs 2008|21:50] |
5 dienas laukos.
iestādīju 3 citronliānas un 3 aktinīdijas pie lapenes. nomulčēju ar mizas gabaliem no malkas plača, apliku apkārt akmeņus, lai kaimiņu skuķi neizbradā. pastaigā ar vienu roku salauzu krūkļus, ko ieliku stutēm.
lelde mācījās suņus. mājās mēs skatāmies grāmatu, kur ir uzzīmēta suņa māja un suns. es tad rādu un saku, suns, bet maza cerība, ka viņa kaut ko saskata tajā krāsainajā pleķī. tur uzzīmēta suņu trenažieru zāle, kur viens suns cilā svarus un otrs skrien pa slīdošo celiņu. īstie suņi viņai ļoti patika, it īpaši tad, kad skraidīja un lēkāja. tad viņa smējās.
beidzot uzbūvējām vītolu mājiņu. nesanāca jau tik smuka kā bildēs, bet, ja ieaugsies, būs vareni.
papļāpājām ar kaimiņu skuķiem. lielajam skuķim bija enciklopēdija. kad j vaicāja, kāpēc zebras ir strīpainas, mazais skuķis pārliecināti un detalizēti izskaidroja, ka tās tiek uzzīmētas ar marķieri.
persiks zied ar sārtiem ziediem. viena ābele lāgā neaug. tā ir tā lobo, ko man iedeva antonovkas vietā. viņa laikam dzirdēja manu gaušanos (šī škirne man lāgā neder, jo slimo ar kraupi un ir jāmiglo, citādi āboli esot sačervelējušies un kādi tur vēl, bet negrasos miglot).
beidzot sastādīju dobē visu to, ko no februāra audzēju podos uz palodzes. vienīgi samtenes un furķus pataupīju, lai nenosalst. es gribēju teikt gurķus. mamutkokus arī iestādīju. uz susura (kanalizācijas bedres vāks, tiek tā saukts, lai nesauktu par sesku) saliku laimiņus no savvaļas. tas vāks ir man dobes vidū. tā dēļ man nākas stādīt ļoti sausumizturīgas lietas. šogad man ir diezgan daudz savvaļas sugu dobē. sveķene, lielziedu vīgrieze, apaļlapu pulkstenīte, dzirkstelīte, čīkstene, mazā mauraga, vārpu veronika, ziemeļu un mīkstā madara, gaiļbiksīte, pļavas un purva gandrene, kaut kādas vijolītes. kaut kas iznīks, kaut kas augs un kaut kas kļūs par nezāli.
leldei ir ēdiena krīze. viņa atsakās ēst speciālo bēbju paiku un grib ēst tikai lielo cilvēku ēdienu. par laimi, piena produkti ir vienmēr rezervē. |
|
|
| lauki, puķes, bebrs, strazdi, vītoli |
[13. Apr 2008|21:42] |
sestdien iestādīju 2 jāņogas (sarkana + balta), 2 ērkšķogas (dzeltena + sarkana), 5 upenes (katra no citas zortes), 10 cidonijas (baigi dziļas saknes šīm izrādījās, bija jārok kā priekš ābelēm).
vakar atkal bija strazdu spiets, šoreiz lielajā vīksnā. simtiem strazdu apsēda koku skaļi čivinādami, un vēl daži simti lidoja klāt vai laidās prom. tāda biežņa, ka saule nespīd cauri. troksnis diezgan hičkokīgs, bet noskaņa priecīga. jo pavasaris. agrāk neko tādu neesmu redzējusi, bet šopavasar jau otrreiz (iepriekšējā reize bija pirms nedēļas, kad stādīju ābeles). ja nu līdzīgus strazdu uzlidojumus esmu redzējusi kuršu kāpās.
grāvī ir visādi abinieki.
bebrs nograuzis vēl 4 no mūsu stādītajiem vītoliem (pirms tam 3). 3 vītoliņus viņš ir atstājis grāvmalā. visu nemaz nav apēdis, maita (600). vēl viņš ir nograuzis kadiķi! 100 000 000 ! viņš to noteikti nemaz neapēda, tikai tāpat vien! tas bija rokas resnuma, un tam bija ļoti daudz ogu! !!!
atlikušajiem vītoliem uzliku veikalā nopērkamās caurules "pret zaķiem". bet nu jau graužamā sezona beidzas, jo sāk augt zāle.
nofotografējām cīrulīti, māllēpi, zemzālīti.
iestādīju dobē no savvaļas čīksteni, vijolīti, sveķeni, vārpu veroniku, mīksto madaru. silpurenēm jau kāts ar pumpuriem kādi 10 cm.
dzeltenie krokusi zied. zilie un lillā arī ziedēja, bet tie man nepatīk. sniegpulkstenes un visādi šitādi arī man galīgi nepatīk, jo atgādina sniegu, ko neciešu.
Leldes Katrīnas laukumā (sausa, ļoti sugām bagāta pļava, kuru attīrīt uzsākām pagājušajā pavasarī) beigusies krūmu ciršana.
nākamajās nedēļās pievērsīsimies atkal vītoliem. te mani linki - koki kā naktspodu sukas (sastādījām pagājušogad, šogad vēl stādīsim), vītolu žogs (atmetām ideju), vītolu mājiņa.
apgrieztie vītoli
http://www.greenbeltproject.org.uk/documents/WillowsLeaflet_000.pdf
žogs
http://www.jprwillow.co.uk/willow_kit_double_fence.htm
http://www.janespond.co.uk/1/photos_2.htm
mājiņa
http://www.winterbournewillows.com/livingwillow.asp
http://www.windrushwillow.com/pages/living_dome.html
http://www.allotmentforestry.com/fact/willo.htm
http://visionart-uk.com/images/2%20willow%20house.jpg
http://www.willowcourses.co.uk/
http://www.willowkits.co.uk/html/make_a_wigwam.html
atslēgvārdi: living willow fence, house, living willow sculptures |
|
|
| mazputniņi |
[7. Apr 2008|01:50] |
nekur nav redzams kopienu saraksts. ja nu te ir kaut kādi dārzkopji vai dabas aplūrētāji ar savu kopienu?
(izskatās gan, ka ekrānā lūrēšana un brikšņos lūrēšana ir slikti savietojamas.)
nu piem savvaļā cīrulīši ir uzziedējuši.
vakarrīt man pār galvu pārlidoja lielu putnu kāsis (neatšķiru, dzērves, zosis),
bet lielajā kokā bija mazputniņi tik daudz, ka izskatījās un izklausījās pēc spieta.
bebrs turpina nograuzt mūsu pagājušopavasar stādītos vītolus. |
|
|
| ko es vakar iestādīju |
[6. Apr 2008|22:33] |
vakar iestādīju 12 kokus: 5 ābeles, 2 bumbieres, 1 persiku, 3 plūmes, 1 ķirsi. visu paveicu 6 stundās un pati (no mietu sameklēšanas un bedru rakšanas līdz ūdens nešanai no dīķa un zaru apgriešanai). palīdzētājus atšuvu.
tagad gausums rumpī un 1 plīsusi tulzna.
vienīgā problēma - man antonovkas vietā ir iedots lobo. tagad domāju, gādāt vēl to antonovku arī, vai nevajag.
nākošnedēļ jāņogas un krizdoles.
upd.
ābeles man ir: tiina, baltā dzidrā (biju domājusi rīgas rožābele, bet pārdevēja atrunāja - klimats par skarbu pie valmieras), telisaare, lobo, konfetnoje.
te cibā nav kaut kāds dārzatkarīgo stūrītis? |
|
|
