| pavasara darbi |
[5. Maijs 2008|21:50] |
5 dienas laukos.
iestādīju 3 citronliānas un 3 aktinīdijas pie lapenes. nomulčēju ar mizas gabaliem no malkas plača, apliku apkārt akmeņus, lai kaimiņu skuķi neizbradā. pastaigā ar vienu roku salauzu krūkļus, ko ieliku stutēm.
lelde mācījās suņus. mājās mēs skatāmies grāmatu, kur ir uzzīmēta suņa māja un suns. es tad rādu un saku, suns, bet maza cerība, ka viņa kaut ko saskata tajā krāsainajā pleķī. tur uzzīmēta suņu trenažieru zāle, kur viens suns cilā svarus un otrs skrien pa slīdošo celiņu. īstie suņi viņai ļoti patika, it īpaši tad, kad skraidīja un lēkāja. tad viņa smējās.
beidzot uzbūvējām vītolu mājiņu. nesanāca jau tik smuka kā bildēs, bet, ja ieaugsies, būs vareni.
papļāpājām ar kaimiņu skuķiem. lielajam skuķim bija enciklopēdija. kad j vaicāja, kāpēc zebras ir strīpainas, mazais skuķis pārliecināti un detalizēti izskaidroja, ka tās tiek uzzīmētas ar marķieri.
persiks zied ar sārtiem ziediem. viena ābele lāgā neaug. tā ir tā lobo, ko man iedeva antonovkas vietā. viņa laikam dzirdēja manu gaušanos (šī škirne man lāgā neder, jo slimo ar kraupi un ir jāmiglo, citādi āboli esot sačervelējušies un kādi tur vēl, bet negrasos miglot).
beidzot sastādīju dobē visu to, ko no februāra audzēju podos uz palodzes. vienīgi samtenes un furķus pataupīju, lai nenosalst. es gribēju teikt gurķus. mamutkokus arī iestādīju. uz susura (kanalizācijas bedres vāks, tiek tā saukts, lai nesauktu par sesku) saliku laimiņus no savvaļas. tas vāks ir man dobes vidū. tā dēļ man nākas stādīt ļoti sausumizturīgas lietas. šogad man ir diezgan daudz savvaļas sugu dobē. sveķene, lielziedu vīgrieze, apaļlapu pulkstenīte, dzirkstelīte, čīkstene, mazā mauraga, vārpu veronika, ziemeļu un mīkstā madara, gaiļbiksīte, pļavas un purva gandrene, kaut kādas vijolītes. kaut kas iznīks, kaut kas augs un kaut kas kļūs par nezāli.
leldei ir ēdiena krīze. viņa atsakās ēst speciālo bēbju paiku un grib ēst tikai lielo cilvēku ēdienu. par laimi, piena produkti ir vienmēr rezervē. |
|
|