| pilnas malas |
[18. Jun 2007|18:04] |
palodzes stūrī sēž maziņš putniņš maziņā ligzdiņā uz mazītiņām brūnām oliņām, tādām kā lazdu rieksti, bet mazākām. viņam ir strīpains ģīmītis.
kad sēdēju pie dīķa, kokā metru aiz manis tusēja divi mazītiņi putniņi melnās frakās un pelēkās vestēs. viņi ik pa laikam iejoza liepas stumbrā, un tad tur sacēlās parastais putnu bērnu ļembasts.
grīšļu cerā man pie kājām kaut kas pārvietodamies pīkstēja. visbeidzot izskrēja kaut kas līdzīgs melnai pelei. īsti saskatīt nevarēja, jo it kā viņš skrēja pa zemes virsu, tomēr visu laiku zem nobirām. laikam cirslītis.
puķu dobē bija iekritusi izlietota ligzda. tā bija izoderēta ar mīkstām vītolu sēklām kā ar vati, apkārt bija bārdas ķērpji (usnejas) un suņa spalvas. meistarīgi.
kaut arī nekā no putniem nejēdzu, sāk likties, ka viņu te visapkārt ir tikpat daudz kā zāles stiebru.
jā, un krūmos zied smaržīgā naktsvijole. cenšoties viņu apostīt nenoturēju līdzsvaru un apgāzos. |
|
|