| šorīt sēdēju niedrāja malā un |
[13. Maijs 2007|18:23] |
centos kaut vienu putnu ieraudzīt. bet nekā, viņi taisīja mežonīgu troksni, bet neko no viņiem nevarēja redzēt. kāds ļoti šļakstinājās diezgan tuvu, vien dažas niedres bija priekšā. un tad ar lielu troksni no niedrāja vidus aizlaidās kāds rūsgans putns, tas nebija ūdensputns, drīzāk kāds vanags.
tad pamanīju ūdensmalā man pie kājām lielu, slapju, nekustīgu krupi. viņš kādu laiku vēroja nezin ko ar oranži strīpainu aci, tad sāka lēni noliekt un pagriezt galvu. ar savu noliekto tumšo galvu viņš kaut kā ļoti atgādināja suni!
pēkšņi mutes priekšā parādījās gaišpelēka plāksne un tikpat drīz pazuda. laikam apēda kādu kukaini.
krupis lēni atlieca galvu, apvēroja apkārtni, nekustīgi sēdēja. pēc kāda laika viņš atkal sāka lēni (nevienmērīgi, it kā kakls būtu ierūsējis) noliekt galvu, un atkal atgādināja suni. atkal īsu brīdi nozibēja gaišā plāksne. garumā apmēram centimetru vai pusotru. cik nu mana acs var kaut ko tik ātru piefiksēt. |
|
|