vot reizi gadā tu uzraksti tā, ka jāraud. piedod par tiešumu. un - super.

(Reply to this) (Thread)

es kā parasti nesaprotu ko tu atrodi manos tekstos, bet paldies!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ej nu ej!

1. par tavu pirmdzimto, ar kuru jūs pļavā - mamma un mazā meita - smējāties "pilnā galvā".

2. tagad - par tēvu.

3. pagājušvasar vēl kaut kas bija - viss: tik spēcīgu un skaistu privātu notikumu pieraksts, kaut vai tas par tēvu, kam izoperētas acis, un viņš sēž zem koka un pārdzīvo neatkārtojamu vasaras vakaru! tā ir augstas klases dzeja/proza, kas gribi. tas nekas, ka no pieredzes.

es pašmāju literatūrā = mūsdienu - neatrodu neko līdzvērtīgu.

tikai atsevišķi pārdzīvojumi, bet autentiski, vienkārši, precīzi izstāstīti un v i e n r e i z ī g i
s k a i s t i.
lasot es redzu BILDES, kā tas varēja izskatīties un eju bojā no šādas pasaules skaistuma.

tādai vajadzētu būt literatūrai. nu tā.

(Reply to this) (Parent)

jo saproti, to refleksijas daļu tekstā, pārdomas par "dzīvi",
to es generally ignorēju,
jo mēs visi ar to grēkojam, bet tas, pa lielām šaibām, ir bezsaturs,

toties STĀSTA daļa tai visā! - so es skatos tikai to, nošķirti no, pardon, abstraktās spriedelēšanas. tikai empīrisko. prioritising what you see, not what you abstrahē.

gan jau nav pārāk saprotami, bet tad vajadzētu pa blokam analizēt tekstu, lai to īsti nodemonstrētu.
raksti vēl tā! kā par tēvu.
nu tā. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

atceros. vēl tev patika par raidījumu "kā labāk dzīvot" un par braucienu gar R.Ezeras muzeju. tev patīk, ja tikai apraksta un ja kaut kas paliek starp rindām un ja situāciju paķer tā no malas. un ja nedod vērtējumu vecā Stendera garā (no tā jums būs saprast šito un to).

par šo es tagad domāšu. līdz šim man likās, ka mana stiprā puse ir loģiskā domāšana un nevis bildes. par tēvu ieminējos tāpēc, ka agrāk stāstīju, ka nu viņš palicis viens, un cibas lasītāji iesaistījās un diskutēja.
bet tavus vārdus tagad gluži vai jāliek pie sienas :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu visu tu pareizi ķer, ko es teicu.

no manis ir labs kritiķis. varu pateikt, ko nevajag,
ko vajag. bez nekrietnības, stulbuma, skata šaurības,
iedomības un sentimentalitātes vārdā
latviskais kriticisms.

feed back mana stiprā puse.
grūtā lieta vārdā novērtējums.

mans galvenais skolotājs un atskaites punkts,
kas dod orientierus domāšanai par tekstu

ir Rortijs: skaidri rakstošs filozofs,
kuru interesē literatūra un kurš to saprot. Un Brodskis.
Abi ļoti nesentimnentāli.

Nu un tad - vēroju, ko un kā ļaudis raksta.

(Reply to this) (Parent)

vai tu man, lūdzu, varētu iedot linku uz stāstu par to, ka tētis palicis viens? esmu palaidusi garām, bet labprāt izlasītu. paldies jau iepriekš.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lūdzu :)
tur ir trīs stāsti vienā dienā
http://klab.lv/~kihelkonna/2010/04/15/
(to par bērniem izlaid)

(Reply to this) (Parent)