es te visādas puķes audzēju podiņos un dobēs, un no mm sargāju. bet tad man ienāca prātā, ka arī mm varētu kaut ko audzēt, piemēram, savu saulespuķi. kaut arī šī vēl galīgi sīka, tomēr ja  nu pēkšņi kaut ko sajēdz.

vispirms es šai ilgi skaidroju un rādīju uz bildēm, kā tas notiek. ieliek sēklu, uzber zemi, piespiež, aplaista; dīgsts, stādiņš; aplaista, gaida utt.

sataisīju zemi, iedevu mm sēklu paciņu. viņa man to atdeva atpakaļ. attaisīju paciņu. tai brīdī mm piemetās pilnīga dominance, viņai vajadzēja to paciņu, vaļā vaļā. griežoties ap savu asi pa uzirdinātā pleķīša pašu vidu, viņai vajadzēja bērt sēklas no paciņas, mani viņa vairs nedzirdēja, bēra sēklas zemē, es uzlasīju vai paliku apakšā roku,   un tā daudzas reizes, pa starpām es kādu sēklu ierušināju zemē, bet vairums izbira diezinkur, jo sēklas melnas un zeme arī. pamazām sēklu paciņā palika aizvien mazāk, viņa tās nevarēja dabūt laukā no paciņas stūra un ar to ļoti noņēmās. kaut kā tā arī pasākums beidzās. pleķīti vēl slepus aplaistīju, varbūt kaut kas izaugs. traki būs, ja izaugs visas pārdesmit sēklas tur, kur vietas pietiek vien trim.

====

tad vēl es šai  iemācīju teikt "ōmiš mīļš". pēc tam ōmiņam pastāstīju, ka mm teikusi "ōmiš mīļš", un ōmiš manāmi samulsa.

====