| mm runā / mana ciba vispār |
7. Apr 2009|08:49 |
svētdien vareni izlielījos. laukos gājām pa ceļu, pie tā stāvēja un apspriedās ņina un geņa. geņai bija līdzi suns. lelde man klusām pastāstīja, ka tur ir brūns suns. pagājām tuvāk, un es dzirdami vaicāju - kādā krāsā ir suns? būņā, lelde dūšīgā balsī atbildēja. tantes pauda izbrīnu, un es jutos kā ielikusi kloķi, pati nezinu kam.
(varbūt gandarījums pēc tam, kad diezgan ilgi ļaudis izteica izbrīnu par mm ilgo nestaigāšanu; šī sāka staigāt tikai bez 1 dienas 16 mēnešos.)
(paskaidroju - viengadnieki parasti vēl nemāk nosaukt krāsas.)
a tā,
savus bērnkopības novērojumus parasti pierakstu tikai privātai pieejai. svētdienas vakarā lasīju cibu un aizdomājos, cik neparastu sabiedrību esmu atlasījusi un piedraugojusi. vairāk nekā 10% no šīs sabiedrības mājās tur kaķus un šeit diezgan gari un bieži stāsta par savu kaķu darbībām. par mazmurkšķu darbībām manis izvēlētajā ļaužu grupā stāsta daudz mazāk, un man kaut kā liekas nepiedienīgi pārāk bieži iejaukties šajā domu kopumā ar mm vārdu krājuma attīstību, lēkāšanu par peļķēm un tamlīdzīgi. būtu man kaķis, tad gan es detalizēti varētu stāstīt, kā šis gāž puķpodus un gandrīz izmazgājas traucenē. tas man liktos daudz snobiskāk. |
|