keta

Nu bļin, kolēģi!! Uz atgādinājumu, ka vienam no kolēģiem nākošnedēļ ir dzimšanas diena un kaut ko vajadzētu izdomāt, pārējie nopūtās un izšķobīja sejas- "vai tad tiešām?" un beigās smaidīdami noteica, ka nu tad atstāšot to manā ziņā. Kad es iebildu, ka man eee... iii... ka vai mēs nevarētu kopīgi par to padomāt, jo man ir apnicis vienmēr būt tai kreatīvajai- izdomāt, ko lai dāvina un pēc tam to arī pašai sameklēt, nopirkt, blakus sēdošais kolēģis niknā tonī pateica, ka varētu padomāt, ka viņi vienmēr man ir likuši organizēt visas jubilejas... mazliet apstulbu. Gribējās viņam pateikt, ka nez kurš gan noorganizēja viņa apsveikšanu gan vārda, gan dzimšanas dienā, bet paklusēju. Jā, vienu reizi veči saņēmās un iegāja blakus esošajā veikalā, lai nopirktu kā dāvanu kaklasaiti. Aplausi viņiem par to un skaļas gaviles- urā! urā!

Kāpēc sievietei jābūt tai, kura organizē sveikšanas? Nu, common, kāpēc?