Kemune

tu jau nezaudee cilveeku, kam esi veltiijis pieskaarienus, kam esi gatavojis vakarinjas, kam tu buutu atdevis sevi. reiz vinja bija tava, vinja deva sevi visu, bet tu, mulkjis, biji pazudis sevii, tu nespeeji dot to, ko vinja veelas. trejdevinji kalni nostaajaas starpaa, un vinja bija prom. aizvien veel tevi gaidosha. tu visu sho laiku ljoti dariiji paari, jo netiki prom no burvju loka.
nu tu zaudee cilveeku, kuru esi gaidiijis atgriezhamies. esi nokjeeris briidi, un sapratis, ka ir jaamainaas, iesleedzies prom no draugiem, no pilseetas, un samekleejis. esi noleemis. esi devis visu, ko vareejis caur nozheelojamiem vadiem un burtiem. esi reiz iemaaciijies uzticeeties. esi gaidiijis. esi sagatavojis vinjai vietu sevii, vietu sheit, kur atgriezties. tu zaudee visas taas vietas, kuraas redzeeji vinju atgriezhamies, tev jaaaiznaglo vieta sirdii.
vinja nenoticeeja. vinja atgrieziisies, bet taa vairs nebuus vinja. tai nebuus te vietas. tu nedriiksteesi vinjai pieskarties. tu tachu negribeesi raadiit aiznaglotu sirdi un teikt, te buutu bijusi tava vieta. vinja vairs nav tikai tava. varbuut vinja pat neatgrieziisies.