Kemune

Tie kopīgie mērķi ir pašam visu laiku jāmeklē. Ar jebkuru tuvu cilvēku ir tā, ka attiecības vienu brīdi ir ciešākas, otru - attālākas. Ja attālinies, tad jāpieliek pūles, lai atrastu ko tādu, kas atkal satuvina (es ar mammu biju attālinājusies, tad es sāku viņai regulāri zvanīt. Sākumā sarunas bija pilnīgi nekādas, bet tagad pamazām sāk kļūt drusku jēdzīgākas un es jūtos viņai tuvāka). Un pats labākais ir atkal sajust to siltumu un tuvības sajūtu pēc tam, kad ir bijis atsvešināšanās posms. Tad nākošajā posmā vairs nešķiet - viss pagalam. Tad zini, ka drusku jāpagaida, jāpieliek pūles un pēc mirkļa viss atkal būs ok.
Manuprāt, ir ok arī tad, kad otram šķiet ok Tavi mērķi vai sapņi, bet pašam ir citi. Ja Tu gribi uzbūvēt super robotu, tad tas nenozīmē, ka Tavai sievai arī jāgrib uzbūvēt robotu. Varbūt viņai ir sapnis ir izveidot laimīgu ģimeni, aizbraukt uz Ķīnu un vēlāk kļūt par ķīniešu valodas skolotāju. Galvenais, lai tie sapņi nav viens otru izslēdzoši. Viens otram palīdz piepildīt sapņus un beigās - abi laimīgi.