Kemune

zini, man ir trīsdesmit septiņi. pārsteigumu - brīnumu - dzīve dāvina tikpat daudz kā toreiz, kad bija divdesmit pieci, varbūt vairāk. vienīgais, kas ļoti sarūgtina, ir apziņa, ka šito, to, to, un vēl visu ko, ko gribētos, es vienkārši nepaspēšu, nav vērts sākt, tādēļ tik grūti izvēlēties, ko tomēr.
bet trīsdesmit robeža bija grūta un biedējoša, es tevi ļoti saprotu. no otras puses - nē, es nepaliku tāda, kā sev šķitos un no kā baidījos.
(apsveicu!)