![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Paldies par atbildi. Interesanti, kādos aspektus ir notikusi mijiedarbība starp somugru un baltu valodām. Priecātos par atbildēm uz dažiem jautājumiem:
1) Vai līvu datīva forma ir saistīta ar baltu valodām?
2) Daudzi valodnieki pieņem, ka subjekts nevar būt nekādā citā formā kā nominatīvā (vai nominalizētā formā, ja tas nav lietvārds) pēc definīcijas. Vai šeit neparādās mēģinājums visur uzspiest subjektu tikai tāpēc, ka tā ir dažu valodnieku dogma?
Varētu pieņemt, ka datīva konstrukcijas ir izņēmums un subjekts ir datīvā, bet vai tas nerada putru?
a) Man (subjekts) sāp.
b) Man (subjekts) jāēd
c) Man jāēd putra - subjekts ir "man" vai "putra"?
d) Putra (subjekts) ir jāēd.
Nevar taču noteikt subjektu (c) teikumā pēc tā, kuru teikumu (d) vai (b) uzrakstījām pirmo. Pat pamatskolas mācību grāmatā ir minēts, ka ir teikumi bez subjekta un izteicēja, bet vienkārši ar galveno locekli. Tur gan nemin šos piemērus, jo laikam tiek uzskatīti par pārāk sarežģītiem pamatskolā, bet man šķiet daudz loģiskāk analizēt tos pēc galvenā locekļa (verba) nevis subjekta.
To labi raksturo krodziņa reklāma Siguldā pie Raibā suņa – "Ir jāpaēd!" :) Velti šajā teikumā meklēt subjektu – nav noteikts, ka ir man, tev, viņam vai visiem utt. Vienkārši – "Ja ir ilgi braukts pa ceļu, tad ir jāapstājas un jāpaēd!"
1) Vai līvu datīva forma ir saistīta ar baltu valodām?
2) Daudzi valodnieki pieņem, ka subjekts nevar būt nekādā citā formā kā nominatīvā (vai nominalizētā formā, ja tas nav lietvārds) pēc definīcijas. Vai šeit neparādās mēģinājums visur uzspiest subjektu tikai tāpēc, ka tā ir dažu valodnieku dogma?
Varētu pieņemt, ka datīva konstrukcijas ir izņēmums un subjekts ir datīvā, bet vai tas nerada putru?
a) Man (subjekts) sāp.
b) Man (subjekts) jāēd
c) Man jāēd putra - subjekts ir "man" vai "putra"?
d) Putra (subjekts) ir jāēd.
Nevar taču noteikt subjektu (c) teikumā pēc tā, kuru teikumu (d) vai (b) uzrakstījām pirmo. Pat pamatskolas mācību grāmatā ir minēts, ka ir teikumi bez subjekta un izteicēja, bet vienkārši ar galveno locekli. Tur gan nemin šos piemērus, jo laikam tiek uzskatīti par pārāk sarežģītiem pamatskolā, bet man šķiet daudz loģiskāk analizēt tos pēc galvenā locekļa (verba) nevis subjekta.
To labi raksturo krodziņa reklāma Siguldā pie Raibā suņa – "Ir jāpaēd!" :) Velti šajā teikumā meklēt subjektu – nav noteikts, ka ir man, tev, viņam vai visiem utt. Vienkārši – "Ja ir ilgi braukts pa ceļu, tad ir jāapstājas un jāpaēd!"