Kemune

Atcerējos momentu no bērnības, kad prātā jau esi pamodies, bet acis vēl vaļā never, saproti, ka ir jau rīts, aiz acīm jau ir gaišs, bet vēl never vaļā, klausies, kas notiek mājā, tur vecāki varbūt jau kaut ko šķindina, un tad ir tie rīti, kad aiz loga ir viena skaņa, tāda skrāpējoša, un tu saproti, ka ir uzsnidzis sniegs, un tie ir sētnieki ar savām sniega lāpstām, kas skrāpējas pa asfaltu, un to visu saproti un paspēj izdomāt pirms vēl acis ir atvērtas.