![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
man nav kanāla, kur likt savu prieku un likt savas skumjas. šķiet, vienīgā loma, kas mani mierinātu, būtu nakts dīdžejs kādā klusā raidījumā klusā radiostacijā. es ļautu sevi mīlēt attālināti un bez vajadzības atklāties, un visas dziesmas spēlētu kādai viņai, kura nemaz neeksistē
Es vēlētos viena pati
dzīvot mājā vecā un lielā
visapkārt lai nav neviena
tikai daudz lietu
un es aizbāztu šķirbas ar vati
un lai ciemiņi retumis nāktu pa vienam
durvis stāvētu vaļā
viss būtu aizmidzis pamests
tik vecs jauks un izlietots
vējš saule nāktu pie manis pa logiem
varbūt man varētu būt
kāds bēbis vai dzīvnieks ko kopt
un es līdzīgi kukaiņiem lidoņiem šaudītos
pa māju veco un lielo
kurai līdzīgu es savu dvēseli vēlētos
un lai ciemiņi retumis nāktu pa vienam